Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, no specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" pārdalīti vairāk nekā 23 miljoni eiro, to skaitā snieguma rezerve 2 451 484 eiro apmērā.

Šādas izmaiņas veiktas, balstoties uz Kultūras ministrijas (KM) jūlijā sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā tika identificēti riski Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas sadarbībā ar privāto partneri kādā no Rīgas apkaimēm - Skanstē vai Torņakalnā. Ņemot vērā alternatīva risinājuma nepieciešamību, KM tika uzdots izstrādāt minētos noteikumu grozījumus finansējuma pārdalei.

Valdība šodien arī KM uzdeva līdz šā gada 4. decembrim izstrādāt un iesniegt jaunu konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.

Ziņojumā ministrijai jānorāda koncertzāles novietošanas pamatojums, finansēšanas pamatojums, projekta īstenošanas termiņš, apsaimniekošanas modelis, kā arī projekta īstenošanā plānotie valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumi.

Kā ziņots, finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā - SIA "PricewaterhouseCoopers" - KM informatīvajā ziņojumā identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē Nacionālās akustiskās koncertzāles īstenošanai privātās - publiskās partnerības formā.

Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022. gada decembrim.

"Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku.

Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā," skaidroja KM.

Tāpat ministrija norādīja, ka projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemesgabalu.

Kā iespējamu alternatīvu privātajai - publiskajai partnerībai KM ziņojumā izskatīja pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro - projektēšanai un konsultācijām.