/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/09/07/11396249t1h7dbc.jpg)
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja iesniegtos grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo fonda finansēšanas modeli.
Saeimas komisija konceptuāli atbalsta VKKF finansēšanas modeļa maiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likuma grozījumus izskatīšanai Saeimā deputāti nolēma virzīt kā steidzamus, informē Saeimas Preses dienestā.
Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2022. gadu, Kultūrkapitāla fonda finansējums no valsts budžeta tiks nodrošināts no akcīzes nodokļa, izložu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem.
Fonda darbībai plānots novirzīt trīs procentus no alkohola akcīzes nodokļa, divus procentus no tabakas akcīzes nodokļa, 1,37% no izložu nodokļa un 2,21% no azartspēļu nodokļa attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem.
Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai no attiecīgo nodokļu ieņēmumiem ik gadu plānots novirzīt turpat 3,2 miljonus eiro.
Kopš Kultūrkapitāla fonda izveidošanas 1997. gadā fonda darbība tika nodrošināta no akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. 2004. gadā tika mainīts gan fonda juridiskais statuss, gan arī finansēšanas kārtība. Tāpat fonda darbību ietekmēja finanšu krīzes dēļ veiktais līdzekļu samazinājums. Patlaban Kultūrkapitāla fonds strādā kā publisks nodibinājums un finansējumu saņem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Pašreizējā finansēšanas sistēma ilgtermiņā nav spējīga sniegt atbalstu lieliem un nozīmīgiem projektiem un nevar nodrošināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību, profesionālās kultūras un mākslas pieejamību plašākai sabiedrībai, kā arī kultūras vērtību saglabāšanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori Kultūras ministrijā.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka līdzšinējā finansēšanas kārtība nav atbilstoša tam samazinājumam, kāds fondu būtu skāris, ja finansējums būtu saglabāts no attiecīgo nodokļu ieņēmumiem, kā arī tas nav proporcionāls kopējam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam.
Likuma grozījumi rosināti, lai varētu nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu un garantētu fonda stabilitāti, neatkarību un finansējuma pieaugumu.
Valsts kultūrkapitāla fonda likuma grozījumus Saeimas sēdē pirmajā lasījumā plānots skatīt rīt, 20. septembrī. Komisija lūgs Saeimu tiem noteikt steidzamību un galīgajā lasījumā par tiem lemt 27. septembrī.