Uzņēmuma valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa atklāja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē.

Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.

Arhitekti raduši risinājumu darbinieku auto novietošanai, pārceļot stāvlaukumu uz ēkas labo pusi jeb laukuma daļu, kas pašlaik netiek izmantota nekādam mērķim. Paplašinot ēkas ārējā laukuma pieejamību, plānots, ka teātra vajadzībām to varēs izmantot arī smagie transportlīdzekļi. Savukārt apmeklētāju un autobusu stāvlaukumi meta projektā nav iekļauti - to vietā ēkas kreisajā pusē pie Biķernieku ielas plānota automašīnu apstāšanās vieta pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai, kas būtu lietderīga, piemēram, "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremonijas vakarā, norādīja Krūmiņa.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR) pauda, ka, lai gan viņš atbalsta tieši "Made arhitekti" izstrādāto metu, pēc viņa domām, tas ir dārgs. "Es gaidīju citas izmaksas. Pašlaik projektēšanas izmaksas ir tuvu 90 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa pašvaldības daļai, un vēl 187 000 eiro valsts daļai. Un tā ir tīri tikai projekta izstrāde. Būvniecības daļa Rīgas domei izmaksās trešo daļu no kopējās summas, kas ir aptuveni 800 000 eiro. Tas ir padārgi," sacīja Burovs, piebilstot, ka tuvākajā laikā ar arhitektiem tiks parakstīts līgums un sākta projektēšana.

Rīgas domes pārstāvis arī norādīja, ka pašvaldības budžetā Īpašuma departamentam paredzēti 300 000 eiro, tādēļ, viņaprāt, daļu no teātra teritorijas labiekārtošanas jāmēģina realizēt jau šogad.

Arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica pauda, ka projekta izmaksas ir lielākas, nekā sākotnēji tika plānots. "Atverot aploksnes un iepazīstoties ar piedāvājumu, secinājām, ka izmaksas pārsniegs 200 000 eiro. Protams, tā ir diezgan liela summa," sacīja Gruškevica.

VNĪ pārstāve norādīja, ka šī gada nogalē tiks sākts aptuveni 1 714 000 eiro vērts teātra energoefektivitātes uzlabošanas projekts, taču neizslēdza, ka šos darbus varētu apvienot ar skvēra pārbūvi.

Teātra energoefektivitātes uzlabošanas projektu plānots pabeigt līdz 2020.gada vidum. Būvdarbu laikā tiks siltinātas Dailes teātra ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti un jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī tiks pilnveidots apgaismojums visā ēkā. Gruškevica uzsvēra, ka šie būvdarbi tiks pakārtoti teātra izrāžu sezonai.

Tāpat vēl gaidāmas diskusijas par teātra ārējām reklāmu vietām. Pašlaik metā iekļauti divi kubi, kas ir mazāki par pašreizējo reklāmas plakātu izlīmēšanai paredzēto taisnstūri. Tāpat arhitekti iecerējuši uzstādīt jaunus laternu stabus, pie kuriem varētu piestiprināt Dailes teātra reklāmas karogus. Burovs pauda, ka, viņaprāt, arhitekti šajā teritorijā vēlas izvietot vairāk reklāmas karogu nekā nepieciešams. Tāpat, pēc viņa domām, jāpārskata arhitektu iecerētais zaļās zonas izvietojums.

Savukārt Dailes teātra direktors Andris Vītols norādīja, ka vēl jādiskutē par reklāmām paredzētajām vietām, jo, piemēram, arhitektu pašlaik piedāvātais karogu izmērs ir pārāk šaurs, lai uz tā pilnvērtīgi uzdrukātu reklāmas materiālus. Tajā pašā laikā Vītols ļoti atzinīgi vērtēja arhitektu ideju par prioritāti izvirzīt gājējus un velosipēdistus, nevis autovadītājus. "Tas, kas stāvlaukumā darījās pirms desmit vai 20 gadiem, bija nedroši," sacīja teātra direktors. Pēc viņa domām, apmeklētāju autostāvvietas neesamība lielas problēmas neradīs, jo pašreizējo stāvlaukumu pie teātra ieejas galvenokārt izmanto tā darbinieki.

Kā ziņots, Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursā tika saņemti astoņi projektu pieteikumi, informēja Rīgas domē.

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, domes Īpašuma departaments no 16.janvāra līdz 5.martam bija izsludinājis metu konkursu zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5.

Teātra ārējās teritorijas labiekārtojuma metu konkursa komisiju vada Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe, bet komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir Burovs. Komisijas sastāvā ir VNĪ valdes locekle Gruškevica, Dailes teātra direktors Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, kā arī arhitekti - Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Skvērs izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999.gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli.

Visas teritorijas atjaunošanu plānots realizēt līdz Dailes teātra 100. gadadienai - 2020.gada novembrim.