Pasaules vadošie arhitektūras un būvinženierijas eksperti iesaka atteikties no turpmāku stikla debesskrāpju būvniecības. Stikla ēkas ir grūti atdzesējamas - tās ātri uzkarst, taču atdzesēšana notiek ar lielāku jaudu, turklāt arī lielākos apjomos. Rezultātā debesskrāpji ir kā milzīgas ogļskābās gāzes ražotnes ar iespaidīgu apetīti pēc dabas resursiem, tā vēsta britu medijs "The Guardian".
Lai gan Latvijā šīs vasaras sutoņu manīt varēja vien pāris nedēļas jūnijā un dažas dienas jūlijā, par tās trūkumu citviet Eiropā sūdzēties gan nevarēja. Īpaši spēcīgi karstums skāra Rietumeiropu un Ziemeļameriku, kur arhitekti un pilsētplānotāji novēroja neparastu kopsakarību - vissmagāk karstumu nācās pārdzīvot pilsētām, kuras teju čum un mudž no stikla debesskrāpjiem, piemēram, Londona vai Ņujorka.
"Stikla fasādes ir ārēji glītas, taču to atvēsināšanai ir jāizmanto iespaidīgs enerģijas patēriņš, kas savukārt veicina ogļskābās gāzes rašanos," tā medijam atklāj Saimons Stugis, Britu Karaliskā arhitektūras institūta valdes loceklis. Stikla biroju ēkas ir vizuāli pievilcīgas un un izdaiļo pilsētas ainavu, taču šādas arhitektūras celtnes nebūt nav ekoloģiskas - stikls ir nepateicīgs materiāls siltumizolācijai. Stikla ēkas ātri uzkarst saulē, un karstajās dienās darbs stikla ēku birojos var kļūt teju nepanesams, tāpēc tos nemitīgi ir jāatvēsina.
Starptautiskās enerģijas aģentūras dati vēsta, ka 40% no gadā radītās ogļskābās gāzes veido būvniecības nozare, ēku apsildīšana un atvēsināšana, kā arī ēku demontāža. Atvēsināšana ar kondicionieri ir visstraujāk augošais ogļskābās gāzes emisiju cēlonis - kopš 2000. gada kondicionieru ietekme uz vidi ir dubultojusies, un šobrīd tie patērē 14% no visas gadā saražotās elektroenerģijas pasaulē.
Vēl pavisam nesen, šā gada aprīlī Ņujorkas mērs Bils de Blasio nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlas aizliegt turpmāku stikla celtņu būvniecību, taču pēcāk mainīja savu argumentu un paskaidroja, ka turpmāk debesskrāpju pilsētā samazinās tērauda materiālu un stikla izmantošanu būvniecībā.
Jāteic, ka debesskrāpju esamība pilsētā nav tikai negatīvi vērtējama. Stiklam ir arī savas priekšrocības - vēsākā laikā tie ātri uzsilst, kas savukārt samazina vajadzību darbināt radiatorus. Savukārt kā risinājumu kondicionieru problēmai Britu ekoloģisko celtņu komiteja min mazākus logus un iespēju ēku vēdināt dabiskā ceļā, proti - atvērt logus. Tāpat talkā var nākt laminēts stikls, kas aiztur saules siltumu un neļauj telpām uzkarst, kā arī gudrs logu izvietojums var uzlabot situāciju telpās, piemēram, dienvidu, rietumu un austrumu pusē logi var būt mazāki - pēc šāda modeļa ir tapusi biroju ēka Amsterdamā. Šī ēka patērē pat par 70% mazāk elektroenerģijas tieši kondicionieru samazinātas darbības dēļ.