Lai gan Latvijā šīs vasaras sutoņu manīt varēja vien pāris nedēļas jūnijā un dažas dienas jūlijā, par tās trūkumu citviet Eiropā sūdzēties gan nevarēja. Īpaši spēcīgi karstums skāra Rietumeiropu un Ziemeļameriku, kur arhitekti un pilsētplānotāji novēroja neparastu kopsakarību - vissmagāk karstumu nācās pārdzīvot pilsētām, kuras teju čum un mudž no stikla debesskrāpjiem, piemēram, Londona vai Ņujorka.
"Stikla fasādes ir ārēji glītas, taču to atvēsināšanai ir jāizmanto iespaidīgs enerģijas patēriņš, kas savukārt veicina ogļskābās gāzes rašanos," tā medijam atklāj Saimons Stugis, Britu Karaliskā arhitektūras institūta valdes loceklis. Stikla biroju ēkas ir vizuāli pievilcīgas un un izdaiļo pilsētas ainavu, taču šādas arhitektūras celtnes nebūt nav ekoloģiskas - stikls ir nepateicīgs materiāls siltumizolācijai. Stikla ēkas ātri uzkarst saulē, un karstajās dienās darbs stikla ēku birojos var kļūt teju nepanesams, tāpēc tos nemitīgi ir jāatvēsina.
Starptautiskās enerģijas aģentūras dati vēsta, ka 40% no gadā radītās ogļskābās gāzes veido būvniecības nozare, ēku apsildīšana un atvēsināšana, kā arī ēku demontāža. Atvēsināšana ar kondicionieri ir visstraujāk augošais ogļskābās gāzes emisiju cēlonis - kopš 2000. gada kondicionieru ietekme uz vidi ir dubultojusies, un šobrīd tie patērē 14% no visas gadā saražotās elektroenerģijas pasaulē.