Par jaunas viesnīcas būvniecību Rīgā runāt sāka 1960. gadu sākumā, kad 1962. gadā arhitekts Ivars Strautmanis prezentēja desmitstāvīgu, klasisku un padomjniecisku celtni Brīvības (tad - Ļeņina) un Elizabetes (Kirova) ielu stūrī. Pēcāk šīs ēkas projekts tika pārstrādāts un ēkai jau piedāvāja izbūvēt 23 stāvus. Par viesnīcas celtniecīas ideju iebilda vairāki arhitekti un iedzīvotāji, jo ēkas dēļ nāktos nojaukt vairākas vēsturiskas celtnes, pat veselu koka māju kvartālu, kas tolaik līdzinājās patreizējam Kalnciema kvartālam. Tomēr, kā jau Padomju Savienībā, tautas prasības netika ņemtas vērā un vēsturiskās ēkas nojauca, to vietā uzceļot viesnīcu. Interesanti, ka viesnīcas apakšstāvos atradās VDK telefonsarunu noklausīšanās mezgls.