"Futuro" mājiņas tika ražotas Somijā, un to autors bija somu arhitekts Mati Sūronens, kas 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā radīja teju 100 citplanētiešu kuģiem līdzīgus miniatūros namiņus. Visi nami bija ražoti no stiklšķiedras polimēra plastmasas un vizuāli līdzinājās lidojošajiem šķīvīšiem. Neparastās mājiņas bija vien četrus metrus augstas, bet diametrā sasniedza astoņus metrus. 

"Futuro" mājas bija pēckara Somijas produkts, kas atspoguļoja valsts tehnoloģisko attīstību, bija atbilde Apollo programmai jeb ASV kosmisko lidojumu projektam, kas aizsākās 1966. gadā. Šajā laikā arī sākās strauja ekonomiskā augšupeja Somijā, kas sekmēja izklaides nozaru attīstību. Sūronens citplanētiešu kuģus sākotnēji bija paredzējis slēpošanas kūrortu vajadzībām, jo šie nami būtu viegli pārvietojami, ātri apsildāmi un tos būtu viegli novietot uz nelīdzenas virsmas. Rezultātā arhitekts radīja universālas, viegli transportējamas mājas, kuras ir iespējams ātri saražot vairumā.

Lidojošo šķīvīšu prototipi bija ražoti no 16 stiklšķiedras polimēra plastmasas plātnēm, kas bija pietiekami izturīgas, taču vienlaikus tās pavisam viegli bija iespējams sakausēt kopā, veidojot veselu mājas karkasu. Katrā mājiņā bija ierīkota poliuretāna izolācija un elektriskā sildīšanas sistēma - nelielo namiņu varēja uzsildīt no -29 līdz +15 grādiem pēc Celsija vien trīsdesmit minūšu laikā.

Drīz vien šīs sērijas namus pārveidoja par atpūtas namiem un jau 50 valstis bija licencētas ražot "Futuro" stila mājas. Tās bija īpaši iemīļotas ASV, Austrālijā un Beļģijā. Ņemot vērā māju neparasto dizainu, tās bija iespējams novietot gan kalnos, gan piejūras teritorijās. Tās plaši izmantoja viesnīcas, kas lidojošos šķīvīšus pārveidoja par viesu mājām.

1970. gadu vidū citplanētiešu stila mājas pārstāja ražot un izņēma no apgrozības. Tolaik Somijā sākās protesti pret lidojošo šķīvīšu izkaisīšanu Somijas mežos. Somi apgalvoja, ka šāda veida celtnes nepavisam neiederas dabiskajā vidē. Savukārt ASV vairākos štatos lidojošo šķīvīšu nami tika aizliegti. Daudzi šie nami tika pamesti nomalēs, kur daļa no tiem pamatīgi cieta no vandaļu uzbrukumiem vai pat tika iznīcināti. Daži pircēji pieprasīja ražotājiem atgriezt 1000 dolārus, kurus gan uzņēmumi atteicās atdot. 

Kopumā no saražotajām 100 citplanētiešu mājām līdz mūsdienām ir saglabājušās 60 oriģinālie lidojošie šķīvīši. Lielākā daļa no tiem pieder privātpersonām, taču pats pirmais uzražotais citplanētiešu nams atrodas Nīderlandes pilsētā Roterdamā, Boijmans van Beuningen muzejā.  Otrais "Futuro" modelis pieder Somijas muzejam - WeeGee izstāžu centram.