Kolekcionāru iecienīts mākslinieks

Blakus īsām modes pamācībām, humoram, kādiem populārzinātniskiem rakstiem, katrā žurnāla numurā obligāta sastāvdaļa bija arī romāni, kas katru nedēļu publicēti ar turpinājumiem. Daudzus no šiem literārajiem darbiem ar savām ilustrācijām papildināja tieši Kasparsona ilustrācijas, viņš arī daudzu žurnāla vāku autors. Kasparsona smalkajai otai pieder vairāki spilgti darbi, un šo "Atpūtas" zīmējumu oriģināli  - nelielas formas akvareļi, tušas, zīmuļa darbi, šodien ir daudzu mākslas kolekcionāru iekāroti. To cena pat pārsniedz 100 eiro robežu.

Viens no spilgtākajiem Kasparsona darbiem ir ilustrācijas Kārļa Janševska vēsturiskajam romānam "Krustnešu gūstekne", kuru žurnāls sāka publicēt 1933. gadā. Sev raksturīgas reālistiskas ilustrācijas tapušas arī Janševska romānam "Hercogs un Kursas meitene" - Kurzemes hercoga Jēkaba un latviešu meitenes Līziņas mīlas stāstam. 

Spilgti bijuši Kasparsona mākslas darbi Kārļa Ieviņa romānam "Mājas ezermalē", kurā cilvē­cisko kaislību izspēles vieta ir divas kaimiņu lauku sētas trīsdesmito gadu Latvijā.

1937. un 1938. gadā ilustrēts arī latgaliešu rakstnieka Antona Rupaiņa darbs "Baltie tēvi", kas vēsta par to kā pirms vairāk nekā 300 gadiem tika pieņemts lēmums sūtīt dominikāņu tēvus misijā uz Latgali.

Kolekcionārs un vijoļmeistars

Reinholds Kasparsons bijis liels kolekcionārs. Vienā no žurnāliem publicēts dzejnieka Aleksandra Čaka raksts par Kasparsonu, kurā akcentēts, ka ilustrators ir kaismīgs marku kolekcionārs, vijoļu meistars, viņa kolekcijā arī "Stradivarija vijole". Viņu interesēja dažāds senlietas, arī ķīniešu porcelāna trauki, gleznas un daudz kas cits. 

Kasparsons dzimis 1889. gada 13. septembrī Cēsu rajona Kosā, strādājis lauku darbus un mācījies Skujenes draudzes skolā. Ļoti vēlējies kļūt par vijolnieku, un jau 14 gadu vecumā izgatavoja pats savu pirmo instrumentu. Divdesmit gadu vecumā viņš devās meklēt laimi uz Rīgu, sāka skoloties pie labākajiem Rīgas vijoļu spēles pratējiem. "Bet nekas neiznāca," intervijā Čakam saka Kasparsons.

"Lauku darbos biju jau pietiekami sabojājis savus pirkstus. Tie diezgan stīvi lēkāja pa stīgām. Tad nodevos glezniecībai."

Zīmēšanu apguvis pie Jūlija Madernieka un Jāņa Roberta Tillberga, un izstādēs piedalījies jau no 1912. gada. Pirmā Pasaules kara laikā piedalījies Latvijas Brīvības cīņās, bet pēc kara 1920. gada oktobrī pievērsa sabiedrības uzmanību kopā ar Tillbergu sagatavotajā bumbisma izstādē, kurai darbus sagleznoja dažās naktīs, it kā piesakot jaunu modernās glezniecības virzienu ar bumbu visu konstruktīvo veidojumu pamatā. Izstādes mērķis bija kariķēt un nicināt modernistus. 

Mākslas vēsturē šī modernistu un tradicionālistu sadursme iegājusi ar nosaukumu "Kasparsionāde". 

Latvijas mākslas akadēmijā Kasparsons studēja laika posmā no 1921. līdz 1928., kur pabeidza Tillberga figurālo meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Ziemas darbi lauku mājā".

Par Benjamiņu galma mākslinieku viņu sāka dēvēt vēlāk, kad Kasparsons kļuva par žurnāla "Atpūta" ilustratoru.

Paralēli darbam žurnālā, gatavojis etiķetes un firmas zīmes, diplomus, karogus, tūrismu reklamējošas pastmarkas, adreses, gleznojumu metus porcelāna izstrādājumiem u.c. Trīsdesmitajos gados īpaši iecienītas bija spēļu kārtis ar Kasparsona latviskā stilā ieturētiem zīmējumiem. 

Pēc Otrā pasaules kara, kā jau daudzi gleznotāji, bija spiests krāsot padomju valstsvīru portretus kombinātā "Māksla", līdztekus līdz 1949. gadam bijis skolotājs Rīgas tekstilmākslas vidusskolā.

Kasparsons bijis arī aizrautīgs makšķernieks, smēķētājs un labs šahists. Kā jokojot atzīmējusi viņa kundze Līvija: "Mīl visu to, kur jāklusē. Ar mani arī viņš runā maz."

Mūžībā devies 1966. gadā.