Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Agnese Rakovska stāsta par kāzām, koronavīrusu un baumām par grūtniecību

Ekskluzīvi TVNET
Foto: Elizabete Dzeina Rubene

Dziedātāju un grupas "Triānas parks" solisti Agnesi Rakovsku pazīstam kā ļoti košu, radošu un dzīvespriecīgu cilvēku. Tieši tāda viņa ir arī intervijā TVNET.

Sāksim ar aktuālāko, kas skar visus – kā tevi ietekmē koronavīruss? Vai arī esi iepirkusi griķus un tualetes papīru? 

Haha, iepirkšanās paradumi nav diez ko mainījušies, esmu pragmatiskais pircējs, vienmēr dodos uz veikalu ar garu iepirkumu sarakstu un cenšos pamatlietas nopirkt “uz priekšu”, jo vazāties pa veikaliem nav mana mīļākā nodarbe.

Vai ir nācies atcelt koncertus, plānus, ceļojumus vīrusa dēļ?

Neesmu arī pārlieku aktīva ceļotāja, mēs ar vīru ļoti izbaudām braukāšanu pa Latviju - kopš ģimenē ir Kanēlis [vācu dogs - red. piez.], mēģinām brīvdienas pavadīt mežos un dabas parkos. Koncerti gan ir pārcelti - lielākā daļa. Pavisam daži ir atcelti, par ko esmu sabēdājusies, jo pavasari gaidīju ar lielu saviļņojumu. Ir jaunas dziesmas, kuras cilvēki paspējuši iemīļot, un ir liela vēlme tās atrādīt, dziedāt kopā…

Nevaru noliegt, ka šīs piespiedu brīvdienas tiešām mazliet izbaudu, jo ir laiks ievilkt elpu. Pluss ir tāds, ka varēsim "Hanzas perona" koncertam sagatavoties vēl labāk. Tas notiks 15. oktobrī.

Kā izklaidējies, ja esi pašizolācijā? Ko iesaki darīt citiem?

Man ir grūti ar brīvdienām un izklaidi, cenšos saprast, kā tas pareizi jādara… Šobrīd esam aktīvā pārvākšanās stadijā, nu par mājām saucam Jelgavas novadu, kas ir pasakains.

Jauna vieta prasa daudz darba, un es to ļoti izbaudu - tīrīt un kārtot ir sava veida meditācija. Te būs mana radošā studija, kur vēlos turpināt radīt jaunas dziesmas un ļaut vaļu arī citām radošām izpausmēm.

Maijā pirmo reizi rīkošu savu dziesmu rakstīšanas meistarklasi. Ir sajūta, ka cilvēkus tas interesē, un atsaucība bija negaidīti liela, pat uztaisīju papildgrupu. Ļoti novērtēju cilvēku spēju radīt melodijas, tekstus. Tas ir svarīgi, ja vēlies kāpt uz skatuves. Jauniešiem vienmēr skandinu, ka ir jāraksta, jāveido savs. Katrā ziņā man tas ir svarīgi, un, ja kāds vēršas pie manis pēc palīdzības, mēģinu palīdzēt, kā varu, bet ar savām metodēm.

Mans lielākais prieks ir vērot cilvēku un viņa spēju attīstīties, pārsteigt pašam sevi. Nekas nav sliktāk par potenciālu, kas nav realizēts. Tas mani padara skumju, tāpat, kā tukšas mājas laukos, arī tas…

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Agnese Rakovska (@agnesepark) on

Kādus seriālus skaties, kādas grāmatas tev patīk lasīt?

Šobrīd neskatos seriālus, man pagaidām topā ir dokumentāla satura sižeti. Šobrīd aktīvi skatos visu, kas saistīts ar māksliniekiem. Viņu biogrāfijas, darbu analīze. "Youtube" ir mans lielākais draugs. Skatos visu, ko man piedāvā. Arī grāmatas esmu iepirkusi stipri par un ap mākslu - īpaši man patīk grāmatas ar bildēm. Tūlīt ķeršos klāt Jaunsudrabiņam. Man skolā viņš likās pārāk gauss un mierīgs, šobrīd ir tieši laikā.

Tevi pašlaik varam dzirdēt un redzēt jaunā dziesmā kopā ar Aiju Andrejevu un Kristīni Pāži “Laime šī”. Kā izveidojās šī sadarbība?

Liels paldies Aijai, kas, veidojot sava jaunā albuma radošo nometni, izdomāja uzaicināt ciemos arī mani. Man tas bija visai negaidīti, jo neesmu pārāk daudz rakstījusi dziesmas citiem. Nolēmu piedalīties, jo tas likās labs izaicinājums. Man bija kāda ideja par duetu, kuru vēlējos realizēt citā projektā, bet tas nenotika. Tā kā ideja likās aktuāla, jau pirmajā dienā to piedāvāju sesijā, un kaut kā tas viss saslēdzās.

Domāju, ka mums kopā labi skan - tembrāli esam dažādas un viena otru papildinām.

Man prieks, ka dziesma atradusi savu ceļu pie klausītāja, un ceru, ka Latvijas Radio "Muzikālās bankas" topā tā iedzīvosies, jo būtu ļoti jaudīgi visām trim kāpt uz lielās skatuves Daugavpilī. Protams, ar nepacietību arī gaidu Aijas solokoncertu Siguldā, jo tur būs iespēja pirmo reizi dziesmu atskaņot tik lielam cilvēku lokam.

Jūsu kopīgajā video figurē cūciņa, kuru nodēvējāt par Zirnīti. Kā pie tādas tikāt?

Domājot par video, katram bija jādod savas idejas par lietām, vietām, kas dzīvē liekas svarīgas vai īpašas. Cūciņa ir saistīta ar Aijas stāstiem par Mārtiņu Freimani - kādu nozīmīgu dzīves mirkli kādā aizskatuvē.

Sākumā Aija bija skeptiska, bet, kad ieraudzīja cūcēnu, viss mainījās, un nu var teikt, ka sivēns ir mūsu čata galvenais emodži simbols.

Paldies rekvizitorei Santai Kļavai, kas viņu mums sarūpēja no Kuldīgas. Bez tam cūka arī saistās ar laimi, kā saka, “cūkas laime”… un dziesma ir par laimi, par to, ka novērtējam to, kas mums ir, par saviem dzīves līkločiem un pavērsieniem. Esam tiešām satikušās savas dzīves ļoti skaistā laikā, kad ir iespēja ne tikai atskatīties uz jau pastrādāto, bet arī kalt lielus plānus nākotnei, un tas ir skaisti. Esam ļoti pateicīgas.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Laime šī ir gaisā! #laimešī

A post shared by Agnese Rakovska (@agnesepark) on

Klipā redzējām arī tavu suni Kanēli, kuram ir pašam savs “Instagram” konts. Cik vecs tagad ir tavs “klēpja sunītis”?

Kanēlis ir sasniedzis pieauguša suņa vecumu - jau 2 gadi un 75 kg. Esmu ļoti priecīga, ka viņš ir papildinājis manu ikdienu ar savu klātbūtni, - viņš ir zilais vācu dogs, un zilā krāsa ir sapņu krāsa, viņš mani iedvesmo un iedrošina domāt un kāpt ārpus rāmja. Viņam ir savs dīvāns, katrā istabā viņam ir sava vietiņa, kur piemesties… viņš ir kopā ar mani gandrīz visu laiku…

Kā izvēlējies tieši viņu?

Ar vīru izskatījām dažādus variantus. Vēlējamies draudzīgu suni, kas nebūtu agresīvs. Vācu dogs ir miermīlīguma iemiesojums un viegli pakļaujas komandām. Kad uzzinājām, ka Tukuma rajonā ir kucēni, domājām, ka noteikti vismaz jāapskata, jo nu kur tad nu mēs ar tādu suni… Tikšanās bija liktenīga, un kopš tās reizes Kanēlis ir mūsu ģimenes loceklis.

Kāda ir dzīve ar tik lielu suni?

Interesanta. [Smejas.] Kanēlis visu padara labāku. Ir lietas ar kurām jārēķinās, bet tā ir ar katru dzīvnieku un cilvēku.

Tava suņa “Instagram” kontā reizēm varam redzēt arī tavu vīru Zinti. Kuru Kanēlis klausa labāk? Vai arī abi tiekat uztverti kā saimnieki?

Zintis noteikti ir Kanēļa saimnieks, viņš Zinti dievina. Svarīgi ir tas, ka Zintis arī spēka ziņā var ar Kanēli cīkstēties, kas nosaka to, kā suns uztver saimnieku. Protams, mani Kanēlis arī mīl, bet Zintis ir uz goda pjedestāla.

Kā jūties, esot precējusies? Kā tava dzīve mainījusies kopš kāzām?

Esmu priecīga par šo notikumu, esmu vecmodīga, un kāzas kā vīrieša un sievietes vienības simbols ir ārkārtīgi svarīgas. Mums bija brīnišķīgs mācītājs Valdis Baltruks, kas visu procesu padarīja ļoti interesantu, jo pirms kāzām bija arī iesvētības.

Es domāju, ka liberālās sabiedrības daļas vēlme visu trivializēt un padarīt pašsaprotamu grauj šīs ceremonijas sakrālo nozīmi.

Mana dzīve nav radikāli mainījusies, bet izjūtu lielu pietāti pret visu, kas man tiek dots. Meklēju likumsakarības un cenšos būt labāks cilvēks, jo tad visiem būs vieglāk, īpaši jau manam vīram.

Vai vari atklāt kādas detaļas par kāzām?

Tā bija skaista diena, un katrs brīdi bija īpašs, ir daudz bilžu, man bija ļoti skaista kleita, un Zintis uzvalkā izskatījās kā no filmas. Pats pasākums bija īss, bet piesātināts, pēc tam izbaudījām divu dienu medusmēnesi Mālpils muižā ar izcilu ēdienu izlasi. Ko vēl var vēlēties?

Kopš “Muzikālās bankas” tiek baumots, ka tu varētu būt stāvoklī. Vai šajās baumās ir arī patiesība?

Šīs baumas cirkulē kopš 2017. gada. Ir sajūta, ka visi ir lielās cerībās un gaida. Tas ir jauki!

Man liekas, ka katrs savā dzīvē ir domājis, kādu vārdu gribētu dot savam bērnam, – vai tu esi par tiem domājusi?

Jā, man ir daudzas un dažādas versijas. Tās neatklāšu, vien pateikšu, ka neesmu anglicismu fane un man ļoti patīk vietējās izcelsmes vārdi…

Kā izvēlējies suņa vārdu Kanēlis?

To izdomāju es, un man tas ļoti patīk. Arī apkārtējie par to ir sajūsmā. Tagad uz garšvielu burciņas nosaukumiem skatos pavisam citādāk.

Kādi ir tavi tuvākie un tālākie nākotnes plāni?

Tuvākais noteikti ir vasaras sezonas koncertu plāns un noslēgums "Hanzas peronā" 15. oktobrī, tālākos negribas teikt - vēlos strādāt un attīstīties.

Uz augšu