1995. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) noteica 23. aprīli par Pasaules grāmatu un autortiesību dienu, uzskatot, ka labākais veids, kā veicināt lasīšanu un izplatīt grāmatas ir Grāmatu un autortiesību atzīmēšana starptautiskā mērogā.

UNESCO tīmekļvietnē rakstīts, ka laikā, kad vairums skolu visā pasaulē ir slēgtas un cilvēkiem ir jāierobežo laiks, ko viņi pavada ārpus mājām, vajadzētu izmantot grāmatu spēku, lai cīnītos ar izolāciju, nostiprinātu saites starp cilvēkiem, paplašināt mūsu redzesloku.

"Aprīlī un visa gada garumā ir svarīgi atvēlēt laiku lasīšanai, darot to vienatnē vai kopā ar atvasēm. Šis ir laiks, kad jāsvin lasīšanas nozīme, jāveicina bērnos lasītprieks un jāsekmē patika pret literatūru dzīves garumā," norādīja UNESCO.

Pasaules literatūrā 23. aprīlim ir teju simboliska nozīme. Šajā dienā mūžībā aizgājuši tādi literatūras grandi kā angļu dzejnieks, dramaturgs un aktieris Viljams Šekspīrs, spāņu rakstnieks Migels de Servantess un Peru dzimušais literāts Inka Garsilaso de la Vega.

Šī datuma izvēle UNESCO Ģenerālajā konferencē, kas notika 1995. gada Parīzē, bijusi dabiska izvēle, lai tādējādi 23. aprīlī visā pasaulē izrādītu cieņu kā grāmatām, tā autoriem, iedrošinot cilvēkus lasīt. Izrādot atbalstu grāmatām un autortiesībām, UNESCO iestājas par radošumu, dažādību un vienlīdzīgas iespējas grāmatu pieejamībā.