"Pasākumu rīkotājiem ir nepieciešams saņemt lēmumu, kādi pasākumi pārredzamā termiņā nevarēs notikt. Situācija ir absurda. Vasara ir gandrīz tepat. Biļešu tirdzniecības vietas ir pilnas ar pasākumiem, savukārt lielākā daļa pasākumu rīkotāju gaida lēmumu," norādīja Majors.

Pēc viņa sacītā, ir pasākumu tips, par kuru pavisam noteikti var pateikt, ka tas nenotiks un šāds lēmums ir vajadzīgs. Tāpat pasākumu rīkotāji grib sajust, ka tiek meklēti vismaz kaut kādi teorētiski risinājumi, kurus nepieciešamības gadījumā var pārvērst arī praktiskajos.

"Mazie pasākumi, kuri pārskatāmā nākotnē un eksperimentālā kārtā varētu notikt, varētu atjaunot kaut kādu asinsriti patlaban pilnībā apstādinātai kultūras nozarei. Tāpat jārunā par privātajiem infrastruktūras objektiem, piemēram, "Palladium", "Hanzas peronu" un "Arēnu Rīga"," uzsvēra Majors.

Ja ņem vērā scenāriju, ka šīs vietas ilgākā termiņā nevarēs atjaunot savu darbību, jāsaprot, ka tā ir ļoti būtiska nozare. Bez ienākumiem tās nevarēs izdzīvot ne pusgadu, ne gadu, sacīja Majors, uzsverot, ka nav arī risinājuma, kā šīs vietas noturēt pie dzīvības.

"Līdz šim kultūras nozare ir turēta nogaidošā pozīcijā - pagaidiet vēl mēnesi, tad vēl vienu, paskatīsimies, kas notiks. Tajā pašā laikā publiskajā telpā esam dzirdējuši par nozarēm, kur darbība nav pilnībā apturēta, bet pretim ir jau valdības lēmumi par finansiālas palīdzības sniegšanu,"

norādīja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Viņš akcentēja, ka Kultūras ministrijā ir izpratne, ko valdošā situācija nozīmē nozarei, tomēr rodas priekšstats, ka tā gluži nav valdībā. Kultūras nozare faktiski ir pilnībā apstādināta, bet valdības un valstiskā līmenī trūkst izpratnes, kādas būs vidējā termiņa un ilgtermiņa sekas.

"Digitālās alternatīvas koncertiem ir īstermiņa risinājumi. Domāt, ka koncerti tiešsaistē transformēsies saimnieciskā darbībā ilgtermiņā kā alternatīvs risinājums, ir sevis mānīšana. Kvalitatīvs koncerts digitālā formā uz saimnieciskiem principiem pastāvēt nevar. Šobrīd tā ir laika aizpildīšana," uzsvēra Majors.

Savukārt Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone pavēstīja, ka KM ir uzsākusi diskusijas un debates ar Veselības ministriju (VM) par iespējamiem risinājumiem. Runa ir par veselības protokoliem un pasākumu rīkošanas iespējām ar minimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, lai sektors varētu darboties.

"Šie jautājumi ir KM dienaskārtībā. Kultūras nozares speciālisti patlaban iepazīstas VM veselības protokoliem un sniedz savus komentārus. Mēs ceram, ka atsevišķas darbības varēs uzsākt," sacīja Vilsone.

Tāpat KM vēlas panākt, lai valdība pieņemt datumu, sākot ar kuru nozarē pakāpeniski varētu atsākties darbs, vai nē un par ko vēl būtu nepieciešamas papildus diskusijas.

Runājot par Covid-19 krīzes radīto zaudējumu kompensāciju, Vilsone sacīja, ka faktisko naudas aprēķinu varēs veikt tikai tad, kad būs skaidrs, cik ilgi sektors atradīsies dīkstāvē.

"Pagaidām mēs veicam savu aprēķinus un prognozes ik pa divām nedēļām, atkarībā no tā, kā tiek pagarināta ārkārtējā situācija un ar to saistītie ierobežojumi. KM aktīvi seko līdzi situācijai un atbilstoši jaunākajai informācijai veiks arī arī korekcijas," skaidroja KM valsts sekretāre.