Šis fotoattēls ir uzdzinis zosādu ne mazums cilvēkiem un raisījis neskaitāmas spekulācijas. Attēls "Pusdienas uz debesskrāpja" ir uzņemts 1932. gada septembrī, Lielās depresijas laikā, to uzņēmis kāds nezināms fotogrāfs. Ilgu laiku autora gods tika piešķirts amerikāņu fotogrāfam Čārlzam Klaidam Ebetam, tomēr pēcāk kādā pārbaudē izrādījies, ka meistars šo fotogrāfiju nav uzņēmis. 

Fotoattēlā redzamie strādnieki pusdieno uz vēl nepabeigtā RCA debesskrāpja (mūsdienās tā ir GE ēka) sijas - šodien šī celtne ietilpst Rokfellera centra kompleksā Ņujorkā. Visi vienpadsmit strādnieki sēž uz metāla sijas 69. stāvā, 250 metru augstumā. 

Asinis stindzinošais attēls daudziem ir sniedzis maldinošu ieskatu 30. gadu būvniecības aizkulisēs - aplūkojot attēlu, varētu šķist, ka tolaik cilvēki pret drošības pasākumiem izturējās samērā vienaldzīgi un šāda pusdienošana bija pilnīgi ierasta prakse pārgalvīgiem celtniekiem. Tomēr tā nebūs taisnība, jo attēls ir iestudēts. Realitātē celtnieki arī tajos laikos darbojās piesardzīgi un izmantoja dažādas troses, kas neļāva nokrist no liela augstuma. Šā attēla vajadzībām strādnieki tika apzināti sasēdināti uz dzelzs sijas - vēlāk šo bildi izmantoja reklāmas vajadzībām. 

Bīstamajā fotosesijā piedalījās vairāki imigranti, kas pēcāk saņēma papildu honorāru par dalību attēla uzņemšanā. Šajā laikā ASV piedzīvoja diezgan nopietnu ekonomisko krīzi - daudzi amerikāņi palika bez darba, bet tie, kam paveicās darbu saglabāt, saņēma samērā niecīgu algu. Izmisums varēja būt galvenais faktors, kādēļ strādnieki mākslas vārdā parakstījās riskēt ar savu dzīvību. 

Pastāv arī otrs viedoklis - attēls var būt viltots. Lai gan 1930. gados neeksistēja foto apstrādes programmas, tomēr arī tad cilvēki mācēja meistarīgi veikt fotoattēlu retušēšanu. Ņemot vērā attēla kvalitāti un strādnieku kāju pozīciju, ir pieļaujams, ka 69. stāva sija un strādnieku pulciņš ir fotografēti atsevišķi, bet vēlāk sakombinēti kopā, vienā attēlā. Tas gan nenoliedz faktu, ka fotogrāfs ir uzņēmis bildi vairāk nekā 200 metru augstumā.