Lielākā daļa finansējuma nonāks valsts kapitālsabiedrībās

Viņš skaidroja, ka šis kompensējošais mehānisms attieksies tikai un vienīgi uz tiem pasākumiem, kas bija paredzēti ārkārtējās situācijas laikā. Majors norādīja, ka viņš nevar detalizēti komentēt, piemēram, kritērijus minēto kompensāciju izmaksai, jo tie patlaban top Kultūras ministrijas (KM) paspārnē.

"Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šī nauda beigās nonāk pie māksliniekiem un tiem, kas bija iesaistīti koncertu vai pasākumu tapšanā, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kāds būs šis mehānisms un kā tieši nauda tiks izlietota,"

pauda koncertzāles "Palladium" īpašnieks.

Runājot par to, vai šis atbalsta mehānisms nav novēlots, jo var pieļaut, ka, turpinoties pulcēšanās ierobežojumiem, pasākumu rīkotāji daudz piesardzīgāk plānoja kultūras vai izklaides norises, Majors atzīmēja, ka, piemēram, statistika pirms Covid-19 krīzes liecina, ka rudens mēnešos tirdzniecībā esošais pasākumu apjoms naudas izteiksmē bija daudzkārt lielāks, nekā tas, kāds tiek uzrādīts patlaban.

"Krīzes situācijā tirgus ne tuvu nav tik piesātināts ar tādu pašu pasākumu skaitu kā iepriekš. Tādēļ es uzsveru, ka šo atbalsta mehānismu nedrīkst uztvert kā tādu rīku, kas atrisinās visas problēmas mūsu nozarē," pauda koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs.

Majors pieļāva, ka šāds atbalsts palīdzēs valsts kapitālsabiedrībām, kuras arī nevar "mūžīgi pārcelt izrādes", un visdrīzāk lielākā daļa finansējuma nonāks valsts kapitālsabiedrībās, lai kompensētu atceltās izrādes. Viņš skaidroja, ka šoruden privātais sektors kaut ko plānoja ļoti minimālā apjomā, jo nozare jau no marta ir paralizēta.

"Lai gan uzsveru, ka biļešu kompensāciju nedrīkst uztvert kā rīku, kurš atrisina nozares problēmas, es arī negribu to kritizēt, sakot, ka tāds nav vajadzīgs. Kaut kādu daļu problēmu tas risina atsevišķai nozares daļai, tomēr ir pāragri par to spriest, kamēr nav skaidri kritēriji," sacīja Majors.

Privātais sektors no valsts līdz šim ir saņēmis trīs miljonus

Runājot par to, vai ar ministrijām notiek aktīvs dialogs par papildu atbalsta pasākumiem izklaides un kultūras pasākumu nozarei, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks apstiprināja, ka noris dialogs ar valsti. Viņš minēja, ka nozarei visizteiktākais palīdzības rīks bija Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programma, kur privātā sektora uzņēmēji varēja saņemt daļēju fiksēto izmaksu kompensāciju. Majora ieskatā, tā bija ļoti precīzi mērķēta uz privāto sektoru un kopumā programmas budžets bija nepilni divi miljoni eiro.

Majors atzīmēja, ka pavasarī kultūras sektoram valsts kopumā piešķīra 30 miljonus eiro, kas tika sadalīti ļoti dažādos veidos. Viņš uzsvēra, ka privātajam sektoram palīdzību sniedza jau minētā VKKF programma un vēl viena programma mūziķiem kā subsīdija nākotnes projektiem. Majors rēķināja, ka privātais sektors no valsts līdz šim ir saņēmis trīs miljonus, ja neskaita universālos atbalsta rīkus, kas, piemēram, bija pavasara dīkstāves pabalsti.

"Es gribu kliedēt mītu, ka mūsu nozare ir saņēmusi lielo naudu, jo "lielā nauda" tika iztērēta valsts kapitālsabiedrību uzturēšanai, kuras arī ir cietušas Covid-19 pandēmijas krīzes dēļ.

Tikmēr, kamēr turpinās ierobežojumi nozarei, mēs vēlētos, lai šī programma, kas palīdz segt fiksētos izdevumus, turpinās," uzsvēra Majors.

Subsīdijas nākotnē

Savukārt, lai runātu par nozares atveseļošanos un iziešanu no Covid-19 krīzes, nozarē strādājošiem būtu svarīgi, ja parādītos subsīdijas nākotnes projektiem vai jaunu projektu veidošanai, pauda koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks, piebilstot, ka pretējā gadījumā nozarei nebūs iespēju atsākt darbību ierastajā apjomā. Majors sacīja, ka krīzes laikā nozarē strādājošie ir uzkrājuši milzīgus zaudējumus, tieši tādēļ subsīdijas nākotnes projektiem ir tik izšķirošas.

"Sarunās mēs runājam par šo, cenšoties noformulēt savas prasības. Dialogs notiek gan ar Finanšu ministriju, visciešākais tas ir ar KM, ir notikušas sarunas arī ar Ekonomikas ministriju. Bet nav jau tā, ka visos jautājumos ir izpratne," norādīja Majors

Kā piemēru viņš minēja valdības lēmumu samazināt dīkstāves atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju no pašreizējiem 50% apgrozījuma kritumam līdz 20%. Koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs uzsvēra, ka

piemērot šo kritēriju izklaides un kultūras pasākumu nozarei ir absurds, jo nozare ir dīkstāvē no marta.

Majors skaidroja, ja pandēmijas laikā ir minimāls apgrozījums, nav iespējams vienā mēnesī parādīt vēl lielāku apgrozījuma kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jo praktiski ir sasniegta nulle. Koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks atzina, ka apgrozījuma kritums līdz 20% kā kritērijs ir labs kompromiss, kas palīdz, jo tādā gadījumā lielākā daļa industrijas uzņēmumi varēs kvalificēties atbalsta saņemšanai.

"Tomēr šeit, veidojot šos palīdzības un atbalsta rīkus, ir saskatāma valsts nevēlēšanās izprast situāciju, jo ir uzņēmumi, kuri ir dīkstāvē no marta. Dialogs ir, un tāpēc mēs ceram, ka kaut kādu rezultātu izdosies panākt, jo arī šogad jau bijušas programmas, kas veiksmīgi darbojušās, un tas pilnīgi noteikti ir vairāk, nekā nekas," secināja Majors.

Runājot par to, kā patlaban sokas nozarei, viņš sacīja, ka tā ir iesaldētā stāvoklī, tā ir sadrumstalota. Majors norādīja - ja skatās uz privātajiem uzņēmumiem, tie ir "vienkārši iekonservēti". Uzņēmumi strādā, samazinot izmaksas. Savukārt tie, kas nolēmuši glābt savus uzņēmumus, mēģinās šo krīzi pārvarēt, pārkārtojot uzņēmuma darbību un izmantojot ietaupījumus un iekrājumus no iepriekšējiem gadiem. Tomēr Majors arī atzina, ka ne visiem tas būs pa spēkam, ne visi varēs to atļauties, un tie pārtrauks savu darbu.

"Tas ir sasalums, pielāgošanās. Tiek tomēr gaidīta izpratne no valsts, jo cīņa ar pandēmiju ļoti lielā mērā tiek nesta uz mūsu un citu nozaru rēķina. Kultūras un pasākumu nozare ir pilnībā apturēta, tāpēc ir svarīgi, lai valsts un sabiedrība saprot - ja cilvēkam atņem tiesības strādāt viņa profesijā, tā ir cena arī naudas izteiksmē, un šiem cilvēkiem ir jāpalīdz," pauda Majors, norādot, ka nozare jūtas uzklausīta, tomēr panākt pozitīvu lēmumu ir ļoti grūti.