Vizuālā māksla - tēlniecība, grafika, fotogrāfija un glezniecība - ilgu laiku bija viens no mūsu kultūras izglītības veidotājiem, atmodas balstiem un nenoraidīja citas mākslas.

Šodien ir dzirdams politiķu izteiktais citās toņkārtās - kultūras ministra izteikumi, ka "mūziķi ir to sen pelnījuši" par akustisko koncertzāli un visas viņa publiski ievirzītas un masu informācijas līdzekļos realizētās diskusijas grozās tikai ap mūziku, skatuves mākslas un sarīkojumu rīkotāju Covid -19 radītām nedienām.

Vizuālā māksla vispār nav pārdodama, ja to nevar redzēt. Koncertzāles ir daudzas, bet cik ir izstāžu zāles, cik TV raidījumi satur vizuālās mākslas eksponēšanu? Mūziķiem ir viss, sākot no radio, TV un diskiem, bet kā, lai pārdod, piemēram, labu grafiku vai akvareli?

Vizuālās mākslas radošās personas ir daudz vairāk ierobežotas savā darbībā, salīdzinot ar citām mākslām, un saņem mazāku atbalstu, jo nekādi netiek cauri FM sietiem, jo, piemēram, nevar uzrādīt ienākumus par noteikto periodu un viņiem ir liegts savus darbus izstādīt apskatei. Internets te neder, jo darbs uzrunā tikai klātienē. Ja darbs, par kura pārdošanas ienākumiem dzīvo gadu, ir pārdots ne tajā mēnesī, tad nekas nepienākas. Vizuālās mākslas mākslinieki nevar arī nopirkt viņiem nepieciešamos materiālus, jo internetā ļoti atšķiras dažādas vienas preces nomenklatūras.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) piešķir stipendijas projektiem, bet VKKF ar lielu varbūtību noraidīs, piemēram, akvareļa, exlibris, stājgrafikas vai karikatūras mākslinieku projektus, jo lielākas izstādes šajās nozarēs jau netiek rīkotas kopš 1990. gada.

Nebija izstādes, nav projekta apstiprināšanas nepieciešamības. Protams, VKKF arī slimo ar frakcionārismu, kur, piemēram, instalacionistiem un eļļas glezniekiem ir priekšroka, jo viņi ir modē. Latvijas grafika un fotomāksla ir konkurētspējīga pat starptautiskā telpā, bet tā tiek vispār ignorēta, norakstīta, jo nav modē.

Visu teikto summējot, var secināt, ka valdībai jāiesniedz un Saeimai ir jāizdod likums, ka vizuālā māksla vairs nav vajadzīga māksla. Citādi ir būtiski jāmaina attieksme. Diemžēl IZM arī ir darījusi visu, lai skolā netiktu mācīts, kā uztvert un vērtēt vizuālo mākslu, bet par to lai stūrī nokaunas pati IZM ar ministri priekšgalā par sabiedrības vājo izglītotību vizuālajā mākslā.

Vizuālā māksla var iedot informāciju intuitīvā līmenī daudz koncentrētāk un ātrāk par rakstītu. Vizuālā māksla ir nepieciešama zinātniekiem tikpat cik mūzika, teātris un grāmata, jo tur virmo asociācijas un reizē ar tām tiek ieraudzīti atklājumi. Lielā zinātne nedomā formulās, bet dara to ar tēlu palīdzību, kur vizuālais strādā 60 reizes ātrāk par verbālo. Zinātnes atklājumu būtība atainojas arī vizuālajā mākslā. Izmetīsim vizuālo mākslu un dabūsim Ķīnas zvirbuļu iznīcināšanas efektu - badu - intelektuālo badu.

Lai eksistē Latvija bez vizuālās mākslas - mūsu valdības lozungs.