"Par spīti daudziem iebildumiem – gandrīz 3000 parakstiem, kas savākti platformā manabalss.lv, Latvijas starptautiskās modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijas DoCoMoMo aicinājumam ēku saglabāt un atvērt sabiedrībai, arhitektu grupas lūgumam E2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes vadības iebildumiem pret sasteigto un nepārdomāto procesu, Baltijas arhitektūras skolu plenēru dalībnieku secinājumiem, ka E2 nav piemērotākā vieta koncertzāles būvniecībai un bijušās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres aizrādījumam, ka par E2 nojaukšanu vai pārbūvi ir jāinformē Pasaules mantojuma centrs, Kultūras ministrija ir palikusi pie sava," vēstīts Facebook ierakstā.

NRJA un MAD komanda: "Joprojām ceram, ka Latvijas Arhitektu savienība nemainīs savu nostāju pret E2 nojaukšanu un mudinās atrast šai nozīmīgajai ēkai cieņpilnu pielietojumu. Dziļās sērās un cerot uz E2 augšāmcelšanos".

VNĪ NĪ Attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis - Pigits norāda, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš – 1. aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018. gada valdības konceptuālo lēmumu. Tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020. gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs. Šobrīd nozare Kultūras ministrijas uzdevumā atkārtoti izvērtē koncertzāles novietnes alternatīvas. VNĪ veikusi virkni dažādas izpētes, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ēku Elizabetes ielā 2 un tai piegulošo teritoriju, un nodrošinātu Kultūras ministriju un projekta darba grupu ar nepieciešamo priekšizpētes materiālu. Līdz nozares lēmumam VNĪ nodrošinās ēkas uzturēšanu, lai nepasliktinātu tās tehnisko stāvokli.

"2019. gadā ēkas ekspluatācija līdzšinējā stāvoklī valstij radījusi zaudējumus ~134 700 eiro apmērā.  Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūves, kas ir priekšnoteikums ēkas tālākai ekspluatācijai,  izmaksas ir aptuveni 700 000 eiro.

Pērn Kultūras ministrijas uzdevumā veiktais ēkas tehniskās apskates atzinums sniedz priekšstatu par padomju laikos celtās ēkas patieso tehnisko stāvokli un ļaus pieņemt faktos balstītus lēmumus. Kopumā ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta, taču vienlaikus jāņem vērā, ka pēc ekspertu aprēķiniem ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro," komentē Jānis Ivanovskis- Pigits.