Viens no lielākajiem ierēdņu un politiķu muļķības apstiprinājumiem ir IZM mājas lapā ieskaitītā IZM padotības iestāde – Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), jo ko gan ierēdņi ar vājāku izglītotību var ieteikt/likt pētīt zinātniekiem?

Tas tomēr ir citādi - Latvijas Republikā ir viena valsts izveidota Latvijas Zinātņu akadēmija kā nacionālas nozīmes zinātnes centrs. Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoms tiesību subjekts, kurš sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un kuru subsidē valsts. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās hartu un statūtiem. Hartu pieņem Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Republikas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā.

Teiktais rāda, ka IZM ierēdņiem ir nepārprotama vēlme visu sagrābt zem sevis pat nelikumīgi un savas nekompetences līmenī noteikt, kā viss notiks, kam par ko maksās, kā arī rīkoties ar citiem piederošiem līdzekļiem un mantu.

Augstskolu likuma grozījumi paredz padomes kā virsvadonību virs augstskolas esošās vadības struktūras, bet bez speciāli noteiktas atbildības. Padomes locekļu bezatbildība, izskatās, tiek virzīta augstskolu līdzekļu, mantas un ziedojumu izsaimniekošanai, jo kāpēc gan IZM un koalīcija tā cīnās, lai augstskolu padomēm nebūtu atsevišķi likumā noteikta atbildība, kas, piemēram, ir noteikta likumā, kurš nosaka Regulatora un tā padomes darbību. Šos likuma grozījumus bīdīja IZM ar JKP ministri Šuplinsku priekšgalā, kur ar koalīcijas atbalstu tiek nodots gala variants 3. lasījumam ar kolektīvo padomes locekļu bezatbildību analoģiski situācijai ar vakcīnu neiepirkumu. Salīdzinājumam Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomei ir atsevišķi likumā noteikta atbildība.

12. pants. Regulatora atbildība

(1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību.

Zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta dēļ, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Regulators ir valsts iestāde, nevis komersants. Komisijas argumenti, ka pietiek ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas pamatā attiecas uz atbildību par tiesiskiem pārkāpumiem, bet vāji risina kompensāciju lietderības neievērošanas vai zaudējumu radīšanas dēļ, nerisina augstskolu padomju atbildības jautājumu.

Augstskolās jau sen darbojas padomdevēju konventi, kur augstskolas vadība saņem atbildes uz jautājumiem par sev mazāk pazīstamām jomām un iegūst nepieciešamos kontaktus. Šos padomdevējus izvēlas tādus, kas tiešām var sniegt vajadzīgo. To, kas vajadzīgs, zina augstskolas cilvēki, daudz labāk par jebkuru IZM ierēdni. Kā gan IZM ierēdnis augstskolas popularizēšanas jautājumos var konkurēt ar profesūru, kas augstā līmenī pēta un māca mārketingu, reklāmu un psiholoģiju? Tas pats attiecas arī uz citām jomām, kurās ierēdņi peld kā cirvji. Klaji muļķīgi izklausās humanitāru izglītību ieguvušo ierēdņu viedokļi pa inženierzinātnēm un dabaszinātnēm.

Ar likumu sabīdītās padomes varēs brīvi izsaimniekot ziedojumus un citu mantu, paslēpjoties zem kolektīvi ar balsu vairākumu pieņemta lēmuma.

IZM pamatarguments ir Latvijas augstskolu vājais reitings un viņuprāt vājais augstskolu absolventu līmenis, ko tagad uzlabos ar padomēm. Šeit ir skaidri saredzama IZM ierēdņu muļķība vai ļaunprātība ar nolūku iegūt iemeslu augstskolu pakļaušanai. Muļķība tāpēc, ka reitings ir svarīgs pamatā tiem, kam vajadzīgs papīrs/diploms ar augstāka reitinga zīmogu, bet zināšanas un perspektīvas zinātniskajā darbā gribošie vēlas augstskolas, kurās ir darbojošās augsta līmeņa zinātnieku vadībā skolas viņus interesējošās nozarēs.

Latvijai vissvarīgākais ir nevis vairāk sadrukāt diplomus ar mazliet augstāku reitingu, bet maksimāli attīstīt pētniecību un izgudrošanu starptautiski nozīmīgā līmenī, kas izraisīs cita līmeņa studentu pieplūdumu.

IZM prāt un deputātu prāt, padomēs darbosies starptautiskā konkursā atlasīti top speciālisti finanšu piesaistē, pētniecības attīstībā un menedžēšanā, augsta līmeņa profesūras piesaistīšanā, speciālisti mārketingā un tirgus izpētē. Lielākā muļķība ir iegūt par padomdevējiem vājākus par augstskolas pašu profesūru, jo, lai dabūtu labākus par augstskolā esošiem, nāksies maksāt nevis, IZM prāt un deputātu prāt, iedomāto atalgojumu, kas derētu pašmāju bāleliņiem, bet sarēķinātās summas ar vismaz vēl vienu nulli galā. Nu kāpēc gan Gauss gadā saņem aptuveni miljonu? Tas viss tomēr izskatās pēc ļaunprātības, jo padomēs plānots, ka valdīs iepriekš sarunāti bāleliņi.

Vispār mūsu ierēdņi un deputāti ir IZM veidotas izglītības sistēmas brāķis, ko arī raksturo antivakseri un citi dīvainīši ar vāju izglītotību.