12. pants. Regulatora atbildība
(1) Regulators ir atbildīgs par savas darbības likumību.
Zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta dēļ, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Regulators ir valsts iestāde, nevis komersants. Komisijas argumenti, ka pietiek ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas pamatā attiecas uz atbildību par tiesiskiem pārkāpumiem, bet vāji risina kompensāciju lietderības neievērošanas vai zaudējumu radīšanas dēļ, nerisina augstskolu padomju atbildības jautājumu.
Augstskolās jau sen darbojas padomdevēju konventi, kur augstskolas vadība saņem atbildes uz jautājumiem par sev mazāk pazīstamām jomām un iegūst nepieciešamos kontaktus. Šos padomdevējus izvēlas tādus, kas tiešām var sniegt vajadzīgo. To, kas vajadzīgs, zina augstskolas cilvēki, daudz labāk par jebkuru IZM ierēdni. Kā gan IZM ierēdnis augstskolas popularizēšanas jautājumos var konkurēt ar profesūru, kas augstā līmenī pēta un māca mārketingu, reklāmu un psiholoģiju? Tas pats attiecas arī uz citām jomām, kurās ierēdņi peld kā cirvji. Klaji muļķīgi izklausās humanitāru izglītību ieguvušo ierēdņu viedokļi pa inženierzinātnēm un dabaszinātnēm.
Ar likumu sabīdītās padomes varēs brīvi izsaimniekot ziedojumus un citu mantu, paslēpjoties zem kolektīvi ar balsu vairākumu pieņemta lēmuma.
IZM pamatarguments ir Latvijas augstskolu vājais reitings un viņuprāt vājais augstskolu absolventu līmenis, ko tagad uzlabos ar padomēm. Šeit ir skaidri saredzama IZM ierēdņu muļķība vai ļaunprātība ar nolūku iegūt iemeslu augstskolu pakļaušanai. Muļķība tāpēc, ka reitings ir svarīgs pamatā tiem, kam vajadzīgs papīrs/diploms ar augstāka reitinga zīmogu, bet zināšanas un perspektīvas zinātniskajā darbā gribošie vēlas augstskolas, kurās ir darbojošās augsta līmeņa zinātnieku vadībā skolas viņus interesējošās nozarēs.