Vēl aizvien mums ir ļoti sāpīgi. Tā nav mums priecīga ziņa, lai arī to nevar saukt par pavērsienu, jo visam, protams, ir savas likumsakarības, taču jāatzīst, ka pamats zem kājām mums visām sašūpojās. Lai arī esam sešas, kas ir diezgan daudz, tieši tad, kad satiekamies visas kopā, izveidojas tā maģiskā enerģētika. No otras puses, esam pieradušas diezgan daudz koncertēt arī piecatā un pat četratā, jo ir dzimuši bērniņi, ārzemju braucieni un vienkārši kāda vienmēr var netikt. Skaitlis pieci savā ziņā ir ļoti ērts – var sakāpt vienā mašīnā, daudz vieglāk ietilpt selfijā ar pieciem apjomīgiem kroņiem, un tomēr situācija, kad viena no mums ansambli pametusi, rada lielu diskomfortu. Šobrīd par jaunu dalībnieku uzņemšanu noteikti nedomājam, bet...