Līdz šim neatrisināta Durbes pils vēsturisko interjeru rekonstrukcijas problēma bija pils zālē saglabājušos Rīgas uzņēmumā “Zelm & Boehm” ap 1904./1905. gadu ražoto krāšņu augšdaļu noslēdzošo dekoratīvo elementu trūkums.

Luija XVI stila iespaidā darinātās, no krēmkrāsā glazētiem reljefiem podiņiem būvētās krāsnis līdz mūsu dienām bija nonākušās kopumā labā stāvoklī, taču padomju laikā abas bija zaudējušas dekoratīvo noslēgumu – sarežģītu kompozīciju ar “ananasa” formas “vāzītēm”, volūtveida pārejas elementiem un centrā novietotu klasiskas formas urnu uz festona rotātas pamatnes. Krāsnis bez noslēdzošās augšdaļas radīja nepilnīgu, pat deformētu priekšstatu par to sākotnējo izskatu, kas būtiski pazemināja arī pils zāles interjera kopējo māksliniecisko līmeni.

Tā kā zudušie elementi pirms 1914. gada uzņemtajos vēsturiskajos fotoattēlos redzami visai neskaidri, to precīza rekonstrukcija bija iespējama, tikai izmantojot dabā saglabājušās analoģijas. Projektu sākot, tika meklētas analogas, dabā saglabājušās krāsnis, no kurām viena pētīta LR Saeimas namā (Saeimas priekšsēdētājas kabinetā), bet otra – Lielstraupes pils parādes telpu grupā.

Izvērtējot iespējamos rekonstrukcijas risinājumus, tika pieņemts lēmums zudušos elementus atjaunot nevis glazētas keramikas masā, bet no īpaši cieta akrila ģipša masas, krēmkrāsas glazūru imitējot ar akrila krāsu un attiecīgas spīduma pakāpes lakojumu.

Lielākā daļa zudušo elementu tika kopēta pēc Saeimas krāsns parauga, taču, tā kā tās reljefs nebija tik kvalitatīvs kā Durbes krāsnīm un dažu detaļu gabarīti atšķīrās, atsevišķus elementus nācās izgatavot arī pēc Lielstraupes pils krāsns podiņu parauga. Daļa trūkstošo elementu tika iegūta tiešās atliešanas ceļā (noņemot formu tieši no oriģināla un pēc tam to tālāk precizējot), daļu nācās koriģēt atbilstoši konkrēto krāšņu izmēriem, bet vēl daļai (kam attiecīgā parauga dabā nebija) tēlnieks veidoja pilnīgi jaunus modeļus.

Realizējot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīto un Tukuma novada pašvaldības līdzfinansēto projektu “Durbes pils ekspozīcijas pabeigšana. 2. kārta”, Tukuma muzejs krāšņu augšdaļu atjaunošanu pasūtīja dekoratīvās tēlniecības objektu restauratoram-vecmeistaram Gunāram Grīnfeldam (IU “Rokajs”), kurš arī veica visas iepriekš uzskaitītās darbības un šī gada oktobra pēdējās dienās pabeidza šo komplicēto un dažādiem izaicinājumiem pilno projektu.

Šobrīd abas Durbes pils zāles krāsnis jau skatāmas to sākotnējā krāšņumā. Projekta ietvaros vēl top Jelgavas mākslinieka Jūliusa Dēringa (1818–1898) gleznas “Matiass fon der Reke un viņa mazdēls Karls Durbes pils pakājē” kopija un iespaidīgā gleznas rāmja rekonstrukcija. Realizējot konkrēto projektu, ir novērsts būtisks padomju laikā Durbes pils interjeram nodarīts kaitējums, kas nozīmē, ka, atverot pili apmeklētājiem pēc ārkārtas situācijas beigām, tā sagaidīs savus viesus vēl skaistāka un pievilcīgāka nekā līdz šim.