Starptautiski pazīstamā krievu režisora filmas, arī nesenākā "Gorbačovs. Paradīze", šobrīd skatāmas "LMT Viedtelevīzijā".

Manska profesionālā pieredze filmā "Putina liecinieki" ļāvusi piekļūt Krievijas Federācijas administrācijai neticami tuvu. Manskis, kas pēdējos gadus dzīvo Rīgā, kopš 1989. gada uzņēmis vairāk nekā 30 filmu, kas izrādītas vairāk nekā 400 kino festivālos visā pasaulē.

Dokumentālajā filmā "Putina liecinieki" (2018) atainotie notikumi sākas 1999. gada 31. decembrī, kad Krievija tika iepazīstināta ar tās jauno prezidentu Vladimiru Putinu. Filmas pamatā ir Mansku ģimenes privātā arhīva video un Vitālija Manska filmu darba materiāli, kas līdz šim nav nonākuši līdz ekrānam. Tie ir unikāli dokumentāli kadri par patiesajiem cēloņiem un sekām operācijai "Pēctecis", kuras rezultātā Krievija ieguva prezidentu, kas joprojām vada šo milzīgo valsti. Filmas varoņi ir Mihails Gorbačovs, Boriss Jeļcins, Vladimirs Putins un Krievijas tauta, kas, kā parasti, ir kluss liecinieks savam liktenim.

Pēc panākumiem 2018. gadā Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā, kur "Putina liecinieki" ieguva galveno balvu dokumentālo filmu konkursā, filma tikusi izrādīta vairāk nekā 50 kinofestivālos (Toronto SKF, Dok Leipzig, BFI Londonā, IDFA, AFIFest u.c.), izpelnījusies desmitiem publikāciju, recenziju un interviju medijos (The Times, Variety, Hollywood Reporter, NY Times u.c.). Filma demonstrēta kinoteātros Šveicē, Čehijā, Ukrainā, Polijā, arī Latvijā, televīzijas ekrānos to varējuši vērot skatītāji vairāk nekā desmit valstīs. Filma tikusi rādīta pat Irānā un Baltkrievijā, vienīgi Krievijā, kur dzīvo filmas galvenā auditorija, pagaidām "Putina lieciniekus" izrādīt nav bijis iespējams. 

Filma sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.

Šodien, skatoties pirms 18 gadiem filmēto materiālu, tā laika notikumi ieguvuši citu nozīmi.

Manskis par savu filmu saka: "Tas, ar kādu ieinteresētību "Putina lieciniekus" skatās dažādās pasaules malās – gan demokrātiskās un autokrātiskās valstīs, gan valstīs ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, gan valstīs ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un atšķirīgu priekšstatu par brīvību un indivīda brīvību –, liecina, ka jautājums par manipulēšanu ar demokrātijas procedūrām ir aktuāls. Visiem būtiska šķiet mācība, ka nav iespējams demokrātiju glābt nedemokrātiskā ceļā, jo tas noved pie pašas demokrātijas iznīcināšanas. Krievijas negatīvā pieredze ar operāciju "Pēctecis", kas iecēla Putinu tronī, ir mācība visiem. Un tā ir šīs filmas galvenā vēsts."

"Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai "Pēctecis", kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem," saka Vitālijs Manskis. "Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas."

Nacionālā kino centra vadītāja kinokritiķe Dita Rietuma filmu raksturojusi kā "vienu no dekādes spēcīgākajām dokumentālajām filmām, kas ielūkojas polittehnoloģiju monstrozajās aizkulisēs, manipulācijās un to rezultātos".

Filma ir tapusi, sadarbojoties filmu studijām Vertov (Latvija), Golden Egg Production (Šveice) un Hypermarket Films (Čehija). Latvijā filmu finansiāli atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Televīzija.

Filma "Putina liecinieki" ieguvusi arī "Lielā Kristapa" balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.

Šobrīd Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa komandieri Ukrainā var tikt saukti tiesas priekšā par kara noziegumiem. Ukrainā no Krievijas armijas bumbām un raķetēm mirst nevainīgi civiliedzīvotāji. 

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".