Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) direktore Iveta Ruskule atzīmēja, ka 1931.gadā, kad Latvija piedzīvoja VII Vispārējos dziesmu svētkus, prozaiķis Kārlis Skalbe "Mazajās piezīmēs" rakstīja, ka Dziesmu svētkos "mēs aizvien izcīnām savu kultūras dzīvi". RMM direktore norādīja, ka, lai gan ir pagājuši vairāki gadu desmiti, mēs joprojām esam kultūras cīņas arēnā.
Saprotot, ka RMM var diezgan raiti izstāstīt stāstu par kanoniskajiem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, viņai tomēr nācies secināt, cik ļoti neviendabīga un sadrumstalota ir mantojuma atmiņas artefaktu informācija, kas par to ir vairāk vai mazāk zināms.
RMM direktore norādīja, ka šodien klātesošie ir savienojušies kopīgā sadarbībā ar citām Latvijas institūcijām, kā arī uzrunājot kultūras mantojuma kopējus un tradīciju veidotājus visā Latvijā, lai ļoti apzināti sāktu veidot Dziesmusvētku bildi, sākot no vismazākās sastāvdaļas - no cilvēka, tad cauri gadiem un norisēm visā Latvijā un ārpus tā.
RRM komunikāciju vadītāja Ilona Matvejeva sacīja, ka, lai atzīmētu tradīcijas 150 gadu jubileju, 2023.gada maijā tiks atklāta jaunizveidotā RMM veidotā Dziesmu un deju svētu ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa". Pēc viņas paustā, tas būs konteksts nacionāla mēroga sadarbības tīkla izveidei, kā arī Dziesmu un deju svētku tradīcijas, mantojuma un aktuālo norišu dokumentēšanā. Sadarbības tīklu veido institūcijas, kas saistītas ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopšanu, sadarbojas ar kopīgu mērķi - dokumentēt un nodrošināt pieejamību, iesaistot ikvienu.