Visai drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Latvijā izkristalizējās dažādās attieksmes pret notiekošo kultūras institūciju vidū, ziņoja LTV raidījums “Kultūršoks”, kurā plašāk pētīta Latvijas kultūras vides maiņa valdošā kara jaunajos apstākļos.
Vai pašmāju pasākumu rīkotāji boikotē Krievijas kultūru?
Dzintaru koncertzālē šī sezona aizvadīta mierīgi, 80 koncertu vietā notikusi vien puse no plānotajiem, ar uz pusi mazāk skatītāju.
Koncertzāles vadītājs Guntars Ķirsis pavēstīja, ka lielākoties atceltie ir nomnieku plānotie pasākumi.
Arī festivāls “Rīga Jūrmala”, kas iepriekš saņēma finansējumu no Krievijas, darbību tuvākajā laikā neturpinās, savukārt darbinieki meklēja jaunas darba iespējas.
Tā pārstāve Madara Kalme pavēstīja, ka laikā, kad Ukrainā notiek šausminošas lietas, nav pieņemami, ka Latvijā šādā veidā svinētu dzīvi un vasaru, kamēr blakus cilvēki cieš un zaudē mājas, kā arī savus tuviniekus.
Kalme piebilda, ka festivālu varētu atjaunot tad, ja tiktu izbeigta karadarbība.
Laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA kolektīvs šī gada pavasarī kļuva uz pusi mazāks. Biennāles pārstāve Inese Dābola pavēstīja, ka mākslas forums meklē citus finansētājus, ir dibināts fonds ASV, kas nākotnē varētu nodrošināt zināmu finansējumu.
Dābola apstiprināja, ka biennāles pārstāvji pašlaik no Krievijas finansējumu nesaņem vispār.
Taču, vai nākamgad plānotajā izstādē piedalīsies arī Krievijas mākslinieki, izstādes rīkotāji pagaidām nevarēja atbildēt.
"Tas ir sarežģīti. Mēs joprojām nezinām, vai mums pietiks budžeta tādam apmēram, kā mēs to redzam, bet ticam, ka atradīsim veidu, varbūt izstāde nenorisināsies trīs mēnešus, bet divus.
Liekas ļoti svarīgi arī, lai izrādītu cieņu gan kuratoram (Renē Blokam – red.), gan māksliniekiem, kuri savos kalendāros ir salikuši, ka viņi īsteno darbus un pasākumi notiek,” skaidroja Dābola.
Savukārt operdziedātāja Anna Ņetrebko saņēmusi kritiku par nepietiekamu distancēšanos no Kremļa politikas, jo ir uzstājusies gan Francijā, gan Vācijā.
Kino festivālā “Baltijas pērle” ir iekļautas divas Krievijā veidotās filmas, to vidū Kirila Serebreņņikova “Čikovska sieva”.
Riga IFF vadītāja Liene Treimane stāstīja, ka arī Kannu kinofestivālā šī filma tika demonstrēta, un pauda neizpratni par šādu izvēli.
Turklāt pats režisors šajā festivālā aicināja atcelt Eiropas noteiktās sankcijas pret vienu no savas filmas finansētājiem – Krievijas oligarhu Romānu Abramoviču.