“Uz melnā ūdens klāja, kur zvaigznes dus mierā, kā milzīga lilija peld Ofēlija…/Rembo/Pats trakākais/.” Mistiski. Prātam neaptverami. Neizskaidrojami. Bet tieši šādu tekstu uz lapas, kas ievietota polietilēna maisiņā, izmeklētāji atrod uz krūtīm nogalinātai meitenei, kuras līķis ietērpts garā, izšūtā naktskreklā un ievietots strautā. Un vēl baltas lilijas…

Izmeklēšanas gaitā atklājas, ka mirusī Madara nav vienīgais slepkavas upuris, un lasītājam līdz ar izmeklētāju komandu spraigi jāmeklē atbilde uz jautājumu, kas saista četras nogalinātās sievietes. Un kurš ir šis slepkava – “Pats trakākais”? Aizdomas krīt gan uz vienas bojāgājušās sievietes vīru, gan uz kādu bijušo ieslodzīto, gan uz dīvainu jaunu sievieti, kurai patīk doties pastaigās negaisa laikā.

Intriģējoši savērptais sižets, kolorītie tipāži, raiti plūstošā, izteiksmīgā valoda un zinoši aprakstītais izmeklēšanas process neļaus lasītāja uzmanībai atslābt līdz pat pēdējām grāmatas lappusēm. Jo kuru gan spētu atstāt vienaldzīgu, piemēram, šādas rindas: “Mākoņi pamalē burbuļoja kā putra. Pūta negants vējš. Ar šķietami neiespējamu ātrumu tuvojās negaiss. Putni bija noklusuši pavisam, un tumsa, kuru stūma pa priekšu tuvais nelaiks, dzina visus paslēpties. [..] Ja uz mirkli apstātos un pavērtos debesīs, negaiss noteikti liktos skaists. Bet tam nebija laika. Slepkava skrēja tik ātri, cik vien bija iespējams.”

Sandra Švarca literatūrā ienāca ar sadzīves romāniem, bet viņas īpašais talants ir radīt spraigus detektīvromānus – gan “Klusumu meklējot”, gan “Pats trakākais” ir darbi, kas aizrauj un savaldzina. Interesanti, ka rakstniece spēj viegli pārslēgties no psiholoģisku spriedzes romānu padrūmās gaisotnes uz patiesi sirsnīgiem un kolorīti dzīvespriecīgiem dzīvnieku stāstiņiem – pērnā gada nogalē iznāca viņas īsstāstu krājums “Suņu mamma”.

Pieejama arī e-grāmata.