Kopš decembra sākuma eksotiskās Ziemassvētku filmas varoņu piedzīvojumiem var dzīvot līdz kinoteātros, pusotru stundu sildoties saules pielietos džungļos. Taču katram, kas piedalījās filmas tapšanā, darbs svešos un neierastos apstākļos bija gan izaicinājums, gan neparasta un vērtīga pieredze. Tādēļ lūdzām aktierus – Ingu Alsiņu-Lasmani, Māri Olti, Rebeku Šukstu un Elizabeti Liepu pastāsīt par spilgtākajām iespaidiem no filmēšanas, kā arī uzklausījām novēlējumus sev un citiem jaunajā gadā.

Inga Alsiņa-Lasmane filmā atveido divu meitu mammu, kas savā dzimtenē ir slavena aktrise, taču dodas līdzi vīram un pārvācas uz otru pasaules malu, lai ģimene varētu būt kopā.

Inga stāsta: “Indonēzija ir ļoti skaista zeme ar ļoti laipniem cilvēkiem. Turklāt neiedomājami krāšņa un kolorīta. Vienu no epizodēm filmējām tirgū, kur varēja nopirkt ne vien visu iespējamo krāsu augļus un dārzeņus, bet arī skudras, tarakānus, putnus, ķirzakas un čūskas. Un, protams, arī visu vajadzīgo un nevajadzīgo apģērbam, mājai un auto.

Vienu no epizodēm filmējām ķīniešu miljonāra villā ar marmora grīdām un zeltītām kolonnām. Pie sienām – portreti karaliskās mantijās, saimnieki bija pasūtinājuši, lai viņus attēlo kā aristokrātus Versaļas ciennīgos tērpos. Televizors ierāmēts zelta rāmī kā glezna un biljarda istabā – tīģera izbāzenis. Filmā tā ir zelta raktuvju īpašnieka māja, un to faktiski nebija nemaz jādekorē, viss jau bija uz vietas. Šai epizodē piedalījās arī pati mājas saimniece – viņa ļoti gribēja nofilmēties.

Vietējā filmēšanas komanda mums ar meitenēm katrai bija sagādājuši savu "lietussarga vīru", – puisi, kurš filmēšanas pārtraukumos sekoja ik uz soļa, turot virs galvas lietussargu, lai pasargātu no kodīgās saules.

Tas, ko vēlētos mums visiem novēlēt pēc pieredzes Indonēzijā – būsim jaukāki viens pret otru! Savstarpēja laipnība un rūpes visiem dzīvi padara daudz, daudz patīkamāku. Un to mums, ziemeļniekiem, vajadzētu no indonēziešiem pamācīties.”

Rebeka Šuksta filmā atveido desmitgadīgo Paulu – zinātkāru meiteni, kura nevar iedomāties dzīvi bez Ziemassvētkiem un vienmēr ir gatava jauniem piedzīvojumiem.

Rebeka atceras: “Kad izdzirdēju vārdu “Indonēzija”, uzreiz prātā nāca baisi kukaiņi un rāpuļi, taču tur ikdienā visbiežāk sastapu vistas un gaiļus, kas atrodami ik uz stūra.

No filmēšanas vietām vislabāk atmiņā palikusi pazemes upes ala, kura bija tumša, auksta, baisa un pilna ar sikspārņiem!

Man ļoti patika filmēties “ekstrēmajos” kadros – piemēram, kad iekāpām slazdā un mūs uzvilka gaisā ar milzīgu tīklu, vai kad caur caurumu zemē iekritu pazemes upē (īstenībā lecu ar segām izklātā bedrē, un pēc tam ūdenī). Kā arī kadru, kad man bija jāizkāpj no otrā stāva balkona un jāšļūc lejā pa stabu. Sākumā, bija bail, jo likās, ko nokritīšu, bet pēc pāris reizēm izrādījās, ka tas patiesībā ir jautri! Un braucot uz filmēšanas laukumu man bija pašai savs auto, tas lika sajusties kā īstai aktrisei.

Mans novēlējums Jaunajā gadā – nepadoties! Pat tad, ja reizēm viss liekas tikai grūti un nogurdinoši, vēlāk var izrādīties, ka tā pieredze kļūst par skaistākajām atmiņām.”

Māris Olte filmā ir Paulas tētis ģeologs, kurš devies uz tālu zemi, lai strādātu zelta raktuvēs. Patiesi mīlošs tētis, taču gaužām iegrimis darbos...

“Daba Indonēzijā ir bagātīga un krāšņa,” stāsta Māris Olte. “Un bija ļoti interesanti redzēt, kā reāli aug tas, ko šeit redzam veikalos – rīsu laukus, banānkokus ar lieliem, zaļiem banānu ķekariem un to milzīgos ziedus, ananāsu stādījumus, arī avokado un mango kokus.

No skumjās puses - Indonēzijā varam labi redzēt, kas notiek, ja katru sīkumu iesaiņojam plastmasā, bet to nevācam un nepārstrādājam. Tur plastmasa ir visur - uz ielām, kokos un parkos, jūrā, upēs un pat džungļos. Arī pludmalēs peld maisiņi un makšķerēt nākas starp plastmasas gabaliem un pudelēm.

Indonēzijā ir tāds svarīgs pakalpojums, kā lietus kontrole, kas filmēšanai ir ļoti būtiski. To nodrošina Lietus pavēlnieki – cilvēki, kuri sazinās ar gariem, un var “sarunāt” pareizos laikapstākļus. Mūsu gadījumā tas bija Bambangs. Sarunā ar viņu uzzināju šo un to par garu dzīvi – pēc Bambanga stāstiem tie izrādījās krietni vieglprātīgāki, kā varētu iedomāties.

Indonēziešu ticība gariem un tas, kā tā parādās ikdienā, liek atcerēties, ka ne visu mēs varam izskaidrot un izmērīt ar prātu. Kopumā cilvēki tur dzīvo daudz intuitīvāk, ir atvērtāki un jūtīgāki pret apkārtējo pasauli gan attiecībās, gan satiksmē. To novēlu arī visiem mums!”

Elizabete Liepa filmā atveido Paulas vecāko māsu Kati, mūždien neapmierinātu pusaudzi, kas ar visiem strīdas un vienmēr aizņemta ar sevi. Taču, kad mazā māsa pazūd džungļos, Kate ir gatava uz visu, lai māsu atrastu.

“Vēl jo projām nespēju noticēt, ka biju Indonēzijā!” – teic Elizabete. “Man kā cilvēkam, kurš līdz tam savā dzīvē pieredzējis tikai eiropeisku vidi un dzīvesveidu, brauciens uz Indonēziju bija milzīgs kultūršoks. Tas bija kā filmās :)). Visur čum un mudž cilvēki, visapkārt, kur vien skaties, viss ir ļoti košās krāsās. Koki, puķes, džungļi, iedzīvotāju apģērbi, mājas. Tāda sajūta, kā būtu uzliktas brilles ar filtru, kas visu padara raibāku.

Reiz, kopā ar Māri Olti staigājot pa mazajām Džogdžakartas ieliņām, attapāmies diezgan moderna paskata kafejnīcā, kurā gatavoja kafiju, kuras kafijas pupiņas iegūst no civetkaķa fekālijām. Tā esot Luwak kafija, dārgākā kafija pasaulē! Toreiz man tas likās diezgan pretīgi, taču šodien labprāt tādu kafijas tasi atkal pamēģinātu..

Novēlu Jaunajā gadā nenobīties izkāpt no komforta zonas – jauni izaicinājumi un neparasta vide ir biedējoši, bet arī tik aizraujoši un bagātinoši!”

“Ziemassvētki džungļos” pirmizrādi piedzīvoja decembra sākumā, un jau pirmajās izrādīšanas nedēļās ieņēma skatītāko filmu topa pirmo vietu. Uz doto brīdi to noskatījušies vairāk kā 23 tūkstoši kino apmeklētāju visā Latvijā.

Filma ir neparasts Ziemassvētku stāsts, kas vēsta par piedzīvojumiem tālā, eksotiskā pasaules malā, kur pārcēlusies desmitgadīgās filmas varones Paulas ģimene. Meitene sirsnīgi ilgojas pēc Ziemassvētkiem, taču ko darīt, ja nav ziemas? Paulas jaunais draugs Akims ierosina dodies džungļos, lai sameklētu Ziemassvētku šamani, un piedzīvojumi var sākties! Tuvāko seansu meklē šeit.

Filmas producents un idejas autors ir Roberts Vinovskis, filmas režisors – Jāks Kilmi, scenārija autore – Lote Eglīte, operators – Aigars Sērmukšs, līdzproducents – Dominiks Jarmakovičs. “Ziemassvētki džungļos” tapusi “Studijā Lokomotīve”, sadarbībā ar Igaunijas “Stellar Films”, ar Latvijas Nacionālā kino centra un Igaunijas Nacionālā kino centra finansiālu atbalstu. Izplatītājs ACME Film.

Noskaties filmas reklāmas rullīti!