Par to, ka Latvijas Televīzijas valdes locekle Elīza Bērziņa ir iesniegusi atlūgumu, pirmā publiskā informācija nāca nevis no viņas pašas, Latvijas Televīzijas vai tās kapitāldaļu turētājas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jeb SEPLP, bet gan no Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputātes Lindas Liepiņas no “Latvija pirmajā vietā”. Opozicionāre Liepiņa trešdien to paziņoja dažas sekundes pēc tam, kad bija sākusies sabiedrisko mediju apvienošanas likumprojektam veltīta komisijas sēde.

Sēdes beigās komentārus par savu atlūgumu sniedza arī pati Bērziņa: “Šis ir veids, kā es vēlējos vērst mūsu padomes uzmanību uz to, ka mums vienā konkrētā no darījumiem, par ko padome, protams, arī ir informēta, ir patiešām lieli atvērti riski. Tie ir piegādātāju riski, kas šajā brīdī, šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti būtiski. Ņemot vērā to, ka gan es, gan mani kolēģi valdē atbildam par tiešām lielām summām, tad šāda darījuma struktūra, kāda bija izvēlēta, es tai nevarēju piekrist kā finanšu vadītāja ar pieredzi arī no banku sektora ļoti lielu, un man diemžēl bija jāpasaka skaidri tas mūsu padomei.”

SEPLP vēlāk skaidroja, ka

runa ir par pārvietojamās televīzijas studijas (PTS) kompleksa iegādi, kam kopā ar citiem LTV kritiskās infrastruktūras stiprināšanas pasākumiem šī gada valsts budžetā tika rezervēti 4,7 miljoni eiro.

Tomēr iepirkums joprojām nav izsludināts – arī saistībā ar atšķirīgiem viedokļiem LTV valdē par iepirkuma līguma nosacījumiem. Ziņu par kādiem ģeopolitiskajiem riskiem SEPLP gan nav, saka padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis: “Tika nolemts, ka šo iepirkumu mēs šogad tomēr sākam un tad, ja iepirkums ir veiksmīgs, ja ir potenciālais uzvarētājs, tad padome iet uz Ministru kabinetu un lūdz to attiecīgo naudas summu atļaut iztērēt nākamajā gadā. Pārcelt būtībā no šī uz nākamo gadu. Tas, ko padome var teikt – ka mēs uzskatījām, ka valdes darbs šī iepirkuma organizēšanā nebija nevainojams, teiksim tā... (..) Valdes locekle finanšu pārvaldības jautājumos uzskatīja un atzina, ka viņai nav izdevies pilnveidot, uzlabot iepirkumu sistēmu tādā pietiekamā līmenī un ka tas arī ir tas iemesls, kāpēc viņa uzskata, ka viņai labāk būtu atkāpties no amata šajā situācijā.”

Elīza Bērziņa, kuras izteikumi Saeimas komisijā izraisīja ažiotāžu, šonedēļ darbu turpināja attālināti un interviju “de facto” nesniedza, uz jautājumiem atbildot tikai rakstiski. Lai gan atlūgumu SEPLP viņa bija aizsūtījusi jau 13.oktobrī, bet tikšanās ar SEPLP, kur tas tika pieņemts, notika pirmdien, 16.oktobrī, divas dienas vēlāk – jau pēc skaļajiem paziņojumiem komisijā – Bērziņa “de facto” rakstīja: “Man jāsaka, ka vēl risinām sarunas ar Padomi. Pirms mūsu vienošanās ar Padomi es gribētu atturēties no viedokļa paušanas. Augstu vērtēju Latvijas Televīziju, vēlos tās publisko tēlu pēc iespējas saudzēt un drīzāk darīt tam labu.”

Nepilnu stundu vēlāk SEPLP gan publiski paziņoja, ka jau ir pieņēmusi Bērziņas iesniegumu par LTV valdes locekles amata atstāšanu novembra vidū. Tomēr arī pēc tam Bērziņa intervijai ar “de facto” nepiekrita, savukārt viņas rakstiskās atbildes nebija pārāk konkrētas. “Informāciju par savu atkāpšanos esmu pilnībā nokomentējusi, iesniedzot dokumentu SEPLP. Atkāpšanās pamatā ir rūpīgi izsvērumi par riskiem, kurus manā ieskatā LTV kā kapitālsabiedrībai nav droši uzņemties, tai skaitā veicot pārmēru lielus avansa maksājumus. (..) Ģeopolitiskais piegādātāju risks nozīmē situāciju, kad pasūtītā un saražotā prece netiek piegādāta līgumā noteiktā laikā piegādes ķēžu palēnināšanās dēļ (..),” rakstiski skaidroja Bērziņa.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede skaidro – ja Finanšu ministrija tagad piekrīt tam, ka PTS iegādei piešķirto budžeta dotāciju varēs pārcelt uz nākamo gadu, valsts budžeta pieejamības risks krietni mazinās.

“Jebkurā gadījumā var pastāvēt iespēja, ka pretendenti varētu arī paredzēt, ka pie lieliem naudietilpīgiem darījumiem ir nepieciešama avansa apmaksa. Un tad LTV rīcībā, protams, ir divi veidi: vai nu neparedzēt avansa apmaksu, tādējādi sašaurinot pretendentu loku, respektīvi, mazinot konkurenci, vai arī paredzēt avansa apmaksu, bet televīzijas uzdevums ir nepieļaut gadījumus, kad avansa maksa jebkādā veidā tiek zaudēta,”

par PTS iepirkumu teica Priede.

Priede neslēpj, ka ar finanšu valdes locekli Bērziņu abiem bijušas domstarpības par šo iepirkumu. Taču tās nav pirmās nesaskaņas LTV valdē kopš pagājušā gada nogales, kad tajā tika iecelta Bērziņa. Satura valdes loceklis Kaspars Odiņš, kurš LTV nostrādāja pusotru gadu, “de facto” uzrunāts intervijai norādīja, ka dažas nedēļas slimojot, tāpēc nezinot, kas pēdējā laikā noticis darbā. Kā noprotams, abi LTV valdes locekļi ar valdes priekšsēdētāju pēdējā laikā faktiski nav komunicējuši, un arī par viņu atlūgumiem Priede uzzinājis jau tikai pēc to iesniegšanas.

Vaicāts, vai LTV valdes darbs bija konstruktīvs, Priede cenšas būt diplomātisks: “Es gribētu vēlēties labāku valdes darbu. Es mēģināšu būt politkorekts, nevienu neaizvainojot vai kā, bet viedokļi nereti atšķīrās. Līdz ar to es rosināju izmaiņas valdes darba kārtībā, ka, ja mums ir kritiskas viedokļu atšķirības, iesaistīt arī padomi, kas arī nereti tika darīts vairākas reizes gadījumos, kad kāds no valdes locekļiem uzskata, ka lēmums ir kļūdains.”

Konkursus uz LTV valdes locekļa amatiem SEPLP visticamāk nerīkos, jo, saskaņā ar tagadējo plānu, no 2025. gada jāsāk darboties apvienotajam sabiedriskajam medijam, kuram būs jāmeklē valde atsevišķā konkursā. Par to, kā līdz tam risināt situāciju LTV valdē, padome sola spriest tuvākajā laikā.

Vaicāts par SEPLP skaidrojumu tam, ka padomes rīkotajos konkursos atrastie LTV valdes locekļi pēc salīdzinoši neilga laika amatus pamet, Siksnis pauž: “Personālvadības firma, kurai tiek uzticēts uzrunāt potenciālos kandidātus, viņi uzrunā ļoti spēcīgus kandidātus, bet tajā brīdī, kad noskaidrojas, ka šis ir konkurss būtībā uz gadu vai pusotru, vai diviem – atkarībā no tā, kā tiks pieņemts vai nepieņemts lēmums par apvienošanu – tā ļoti daudzi spēcīgi kandidāti atsakās vispār no šī varianta. Līdz ar to vienmēr mēs esam teikuši, ka mēs konkursos gaidām un esam gaidījuši plašāku kandidātu loku. Cerams, ka nākamā gada vasarā mēs rīkosim konkursu uz vienotā medija valdi, uz pieciem gadiem, uz skaidru perspektīvu, kurā pieteiksies tiešām paši labākie.”

Kā vēlāk noskaidroja “de facto”, piektdien SEPLP izlēma, ka Latvijas Televīzijai meklēs pagaidu valdes locekļus, kurus iecels uz gadu. Tas nenotiks konkursā, bet sarunu procesā. Iespējams, pagaidu darbam valdē tiks izvēlēts arī kāds no LTV darbiniekiem.