Līdzīgi kā teikā par Lielo Kristapu, kurš, iespējams, var parādīties no Daugavas viļņiem ar jautājumu “Vai Rīga jau gatava?”, arī Nacionālā enciklopēdija vēl arvien nav gatava. Dažreiz meklējamā informācija, par kuru liekas, ka tai noteikti jābūt ar savu šķirkli vienā no mūsu valsts galvenajām digitālajām uzziņu krātuvēm, tajā nemaz nav iekļauta. Šādās reizēs īpaši uzkrītoši izceļas, šķiet, nenozīmīgu un mazsvarīgu šķirkļu klātbūtne nepieciešamās uzziņas vietā. Sak’, par Uldi Dumpi atsevišķa šķirkļa nav, bet toties tepat blakus varat izlasīt visu par pelikānveidīgajiem putniem Latvijā!

Tomēr jāņem vērā tas, ka darba apjoms tīmekļa zinību krātuvē ir patiesi milzīgs un, gluži kā mūsu galvaspilsētai, Nacionālajai enciklopēdijai savu uzlabojumu un papildinājumu robeža nav nosprausta ne tuvā, ne tālākā nākotnē. Jauni notikumi rada jaunu informāciju, savukārt jaunas acis un prāti, kuri domā par datu apkopošanu un publiskošanu, saredz jaunas kopsakarības un likumības tajā, kas izceļams un pastiprināti pētāms.

Latviešu enciklopēdiju tradīcijas saistāmas ar 19. gadsimta nogali. Grāmatizdevēja un leksikogrāfa Jēkaba Dravnieka pirmais enciklopēdijas izdošanas mēģinājums no 1891. līdz 1898. gadam netika realizēts pilnībā. Otrais mēģinājums bija Rīgas Latviešu biedrības izdotā “Konversācijas vārdnīca” (1903.-1921. gadā).

Trešo reizi universālās enciklopēdijas veidošana tika uzticēta Anša Gulbja apgādam, un rakstnieka, vēsturnieka un folklorista Arveda Švābes virsvadībā no 1927. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā iznāca 21 nozīmīgās un populārās “Latviešu konversācijas vārdnīcas” sējums. Šis izdevums turpmākajām paaudzēm kalpoja par vienu no būtiskākajiem neatkarīgās valsts simboliem.

Lai arī pēc valsts neatkarības atjaunošanas periodiski izvērtās diskusijas par universālās enciklopēdijas nepieciešamību latviešu valodā, tomēr pozitīvs lēmums pieņemts netika. 2014. gadā, kad tika atklāta LNB jaunā ēka (Gaismas pils), valsts simtgades pasākumu kontekstā ar Kultūras ministrijas ierosmi un atbalstu pašā bibliotēkā tika uzsākts Nacionālās enciklopēdijas projekts. Nākamajā gadā tika izveidota LNB struktūrvienība – Nacionālās enciklopēdijas redakcija.

Nacionālā enciklopēdija pie saviem lasītājiem nonāca Latvijas simtgades gadā – gan datora un citu viedierīču ekrānos, gan drukātajā sējumā. 864 lappušu biezajā izdevumā ir vairāk nekā 250 šķirkļu un vairāk nekā 1000 ilustrāciju (kartes, fotouzņēmumi, gleznu reprodukcijas, grafiki un tabulas). Visu šķirkļu autori (kopumā vairāk nekā 200) ir attiecīgo tēmu un jomu vadošie speciālisti Latvijā, vairumā gadījumu – zinātnieki.