Līdzīgi kā teikā par Lielo Kristapu, kurš, iespējams, var parādīties no Daugavas viļņiem ar jautājumu “Vai Rīga jau gatava?”, arī Nacionālā enciklopēdija vēl arvien nav gatava. Dažreiz meklējamā informācija, par kuru liekas, ka tai noteikti jābūt ar savu šķirkli vienā no mūsu valsts galvenajām digitālajām uzziņu krātuvēm, tajā nemaz nav iekļauta. Šādās reizēs īpaši uzkrītoši izceļas, šķiet, nenozīmīgu un mazsvarīgu šķirkļu klātbūtne nepieciešamās uzziņas vietā. Sak’, par Uldi Dumpi atsevišķa šķirkļa nav, bet toties tepat blakus varat izlasīt visu par pelikānveidīgajiem putniem Latvijā!

Tomēr jāņem vērā tas, ka darba apjoms tīmekļa zinību krātuvē ir patiesi milzīgs un, gluži kā mūsu galvaspilsētai, Nacionālajai enciklopēdijai savu uzlabojumu un papildinājumu robeža nav nosprausta ne tuvā, ne tālākā nākotnē. Jauni notikumi rada jaunu informāciju, savukārt jaunas acis un prāti, kuri domā par datu apkopošanu un publiskošanu, saredz jaunas kopsakarības un likumības tajā, kas izceļams un pastiprināti pētāms.

Latviešu enciklopēdiju tradīcijas saistāmas ar 19. gadsimta nogali. Grāmatizdevēja un leksikogrāfa Jēkaba Dravnieka pirmais enciklopēdijas izdošanas mēģinājums no 1891. līdz 1898. gadam netika realizēts pilnībā. Otrais mēģinājums bija Rīgas Latviešu biedrības izdotā “Konversācijas vārdnīca” (1903.-1921. gadā).