Šķirojot izcilā kinorežisora Rolanda Kalniņa arhīvu, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne uzgājusi interesantu vēstuli – tajā aktrise Lidija Freimane aicina režisoru izgriezt epizodes ar viņas dalību no tobrīd topošās filmas "Ceplis" (1972). Aktrises loma bija Sausene – nabadzīga sieva, "buržuāziskās sabiedrības" (kā to mēdza dēvēt padomju laikos) nospiestās strādnieku šķiras raksturtēls.
Interesants atradums Latvijas kino arhīvos – aktrise vēstulē lūdz režisoru "izņemt" viņu no filmas
Filmas sižets stāsta par fabrikanta Edgara Cepļa (Eduards Pāvuls) biznesa plāna – Latvijas māla izmantošana ķieģeļu ražošanā – īstenošanu. Ceplis nodibina akciju sabiedrību, lai ražotu ķieģeļus eksportam. Viņa projektā, kas sola peļņu, iesaistās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – biznesa un politiskās elites pārstāvji.
Cepļa dzīvē būtiska nozīme ir viņa kundzei – racionālajai Bertai (Helga Dancberga), taču Cepli saista kaislīgas attiecības ar sekretāri Austru Zīli (Regīna Razuma). Kad atklājas, ka māls nav piemērots ķieģeļu ražošanai, Ceplis glābjas un par akciju sabiedrības vadītāju padara virsnieku Edmundu Sauso (Aivars Siliņš), saglabājot savu statusu sabiedrībā. Izcilās aktrises Lidijas Freimanes loma bija Edmunda Sausā māte, tādēļ arī dēvēta vienkārši par "Sauseni". Par spīti vēstulē paustajam lūgumam, viņas darbošanās filmā tika atstāta.
Filmas pirmizrādei sekoja atzinīgas publikācijas tā laika presē. Kaut daļā no tām filma tika analizēta atbilstoši ideoloģiskajām nostādnēm, uzsverot Cepli kā kapitālistisku plēsoņu, tomēr tika akcentētas arī filmas mākslinieciskās kvalitātes. Ietekmīgais kino kritiķis Mihails Savisko žurnālā “Māksla” īpaši akcentēja Marģera Zariņa mūziku, pievēršot uzmanību arī dziesmai ar romāna "Ceplis" autora, rakstnieka Pāvila Rozīša vārdiem, kuru restorāna epizodē izpildīja dziedātāja Margarita Vilcāne.
Filmu atzinīgi novērtēja kritiķis Ābrams Kleckins, kurš laikrakstā “Padomju Jaunatne” rakstīja, ka “pirmo reizi daudzu gadu laikā vienā filmā savienojušās mūsu kinostudijas labākās īpašības”. Kritiķe Silvija Līce laikrakstā “Literatūra un Māksla” atzina, ka tapusi Pāvila Rozīša romāna cienīga filma, uzsverot, ka “pirmo reizi Rīgas kinostudijas filmā redzam tik smalku, atturīgu un mērķtiecīgi izturētu krāsas lietojumu”.
2017. gadā veikta filmas “Ceplis” digitālā restaurācija. Filma ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un ir viena no 20. gs. nozīmīgākajām Latvijas kinomākslas vērtībām.