Festivāls rosina svinēt ne vien autora 90. dzimšanas dienu, bet arī atzīmēt sirreālisma kustības simtgadi un pārskatīt mākslas virziena nozīmi aukstā kara laikā.

Švankmajera retrospekcijas seansi RIGA IFF ietvaros notiks divās nedēļas nogalēs – 19.-20. un 26.-27. oktobrī. Festivāla mājvieta, kā ierasts, kinoteātris “Splendid Palace”. Savukārt dokumentālā filma par režisora dzīvi un daiļradi tiks izrādīta arī tiešsaistē visā Latvijas teritorijā.

1934. gadā Prāgā dzimušais Jans Švankmajers (Jan Švankmajer) jau 60 gadus vedis skatītāju melna humora un sirreālu metaforu buduāros, aicinājis ielūkoties pasaku sižetu absurda biezokņos, tā radot unikālu pretstāvi dažādām varām (viņš pieredzējis sešus politiskos režīmus) un konvencijām.

Švankmajers strādājis neskaitāmos medijos un metrāžās.

Viņa rokraksts kļuva atpazīstams grezno stāvkadru, jauktās tehnikas un māla animācijas dēļ, kuros iepūsta sirreālisma, psihoanalīzes un Eiropas pēckara modernisma dvaša.

RIGA IFF izrādīs autora zināmākos un arī nepelnīti nenovērtētos pilnmetrāžas un īsmetrāžas darbus, kuri iepriekš Latvijā nav izrādīti – to vidū ir viņa agrīnie eksperimenti 60. gados, gotiska versija par Alisi Brīnumzemē, meditācijas par fetišiem, kuņģa tiesu, politiku un mākslas nozīmi kā sabiedrībā, tā arī individuāli.

Stāsta retrospekcijas sadaļas “In Kino Veritas” kuratore Dārta Ceriņa: “Švankmajers, līdzīgi kā Luiss Bunjuels ar “Andalūzijas suņa” (1929) bārdas nazi, provokatīvi pāršķērda realitātes apvalku. Viņa filmas, kuras radušās Austrumeiropas un Čehijas politiskajā un vēsturiskajā augsnē, piedāvāja sapņojumus, murgus, pasaciņas un šaržus, tā veidojot neērtu, grūti definējamu pretstāvi konjunktūrai.

Šobrīd, tīmekļa anonīmajā attēlu plūsmā vien retais apzinās, ka redzētās objektu, māla vai jaukto tehniku animācijas ainiņas radījis tieši Švankmajers – tamdēļ festivāls izaicina skatītāju atvērt kino vēstures lielāko kontinentu, proti, zemapziņu, un padarīt savu pieredzi personīgu.”

RIGA IFF retrospekcijā izrādīs, iespējams, zināmāko Švankmajera pilnmetrāžu – par veiksmīgāko Alises tēla interpretāciju uzskatīto spēlfilmu “Alise” (Alice, 1987) –, kuras pamatā ir rakstnieka Lūisa Kerola (1832-1898) radītie Brīnumzemes tēli un pasaule.

Pats režisors uzskatījis šo grāmatu par labāko cilvēces radīto literāro darbu. Tāpat festivālā būs iespēja redzēt skatītājus kairinošo pilnmetrāžu “Baudas sazvērnieki” (Conspirators of Pleasure, 1996) – tā ievedīs Prāgas dekameroniskajos stāstiņos un sešu svešinieku absurda pielietajās dzīvēs. Ekrāna pasaka pieaugušajiem nekautri reflektē par ķermenisko un individuālo baudu, dziņām pēc apmierinājuma un mūsu nespēju komunicēt.

Vērienīgu Švankmajera radošās un personīgās dzīves odiseju gan klātienē, gan tiešsaistē skatītājiem piedāvās Adama Olhas un Jana Danhela veidotā dokumentālā filma “Atanors – alķīmiskā krāsns” (Athanor – The Alchemical Furnace, 2020), kas izvedīs cauri Austrumu bloka sirreālista filmogrāfijai, studijai “Atanors” un viņa fascinējošajam dzīves gājumam.

Retrospekcijas sadaļa kulminēs ar Švankmajera veidoto īsfilmu seansu – deviņās īsmetrāžās atklāsies neparedzamas stila, tēmu un formu virāžas, bet to lokā būs tādi darbi kā “Dzīvoklis” (Flat, 1968), “Gaļas mīla” (Meat Love, 1989), “Staļinisma nāve Bohēmijā” (The Death of Stalinism in Bohemia, 1991), “Ēdiens” (Food, 1992) un citi.

No 17. līdz 27. oktobrim vairāk nekā 100 seansos kino cienītāju maņām tiks piedāvāti drosmīgi un svaigi autoru skatījumi, kas rasti pasaules prestižāko kinofestivālu programmās, kā arī Latvijai radniecīgajā Baltijas jūras reģiona kinomākslā.

Līdz pilnas festivāla programmas izziņošanai 17. septembrī RIGA IFF turpinās atklāt arī citus mākslinieciski augstvērtīgus šī gada programmas darbus – Roterdamas, Berlīnes, Kannu, Venēcijas un citos kino festivālos apbalvotās filmas, kā arī drosmīgus laikmetīgā kinematogrāfa apslēptos dārgumus.

Jaunumiem sekot iespējams vietnē rigaiff.lv un festivāla sociālo mediju kontos, kā arī pierakstoties RIGA IFF vēstkopas saņemšanai.

RIGA IFF galvenais partneris – mediju un tehnoloģiju uzņēmums “Tet”. Festivāls top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ES programmas “Radošā Eiropa – MEDIA”, Rīgas domes un Nacionālā kino centra atbalstu.