Režisores Kristīnes Želves iedvesma veidot filmu «Mērijas ceļojums» aizsākās ar interesi par Mērijas Grīnbergas pašaizliedzīgo cīņu par Latvijas mākslas un kultūras eksponātu saglabāšanu vācu un padomju okupācijas laikā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) iepazītie viņas mātes, Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmatu ieraksti par dzimtas dzīvi un mūsu valsts vēsturi atklāja spilgtu stāstu par unikālu un inteliģentu personību. Tas ir stāsts par viena cilvēka izvēles spēku, kas ir pelnījis būt iemūžināts kinolentē.
RVKM muzeja krājumu nodaļas vadītāja Anita Gailiša iepazīstina skatītājus ar Mērijas Grīnbergas fonda krājumiem, to vidū gan tā laika apģērba gabali, gan mākslas un lietišķās mākslas eksponāti. Šīs fonda liecības bija nozīmīgas, izprotot dienasgrāmatās apkopotos ierakstus, kā arī kalpoja filmas vizuālās identitātes izveidei. Bet, nenoliedzami, galvenā Mērijas bagātība šajā krājumā ir 1946. gada «No Vācijas atgūto priekšmetu pieņemšanas akti» – visu Mērijas izglābto mākslas darbu dokumentācijas.
Aktieru atlasē būtisku lomu spēlēja vizuālā līdzība, bet Kristīne Želve ir pārliecināta, ka aktiera un varoņa iekšējo pasauļu kopīgās iezīmes ir ļoti nozīmīgas, lai spētu radīt iecerēto emocionālo noskaņu. Šīs sakritības saskatītas Mērijas lomas atveidotājā Daigā Kažociņā un Marīnā Janaus, kas iejutusies Mērijas mātes lomā. Viņu kā aktrišu loma nebija izspēlēt savā starpā noteiktas darbības, bet gan ieplūst Grīnbergu stāsta dramaturģijā – iejusties un būt tajā, nododot šo sajūtu fonu arī skatītājam.