Ar radošu dzīves sparu apveltītā latviešu tēlniece Evī Upeniece savā pieredzē un darbos atspoguļo dažādu laikmetu tradīcijas un pieredzi. Šajā izstādē vienkopus būs apskatāmi ap 50 dažādi darbi, kas veidoti no bronzas, marmora un granīta, un kas tapuši laika periodā no 1961. gada līdz pat šodienai.

Strādājot stājtēlniecībā un mazajās formās, tēlniece septiņdesmit gadu laikā radījusi virkni lirisku kamernoskaņas darbu. Lielākoties tie ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti tēli - mātes un bērna tēma, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes - sargātājas, strādnieces, medmāsas un aktrises. Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un pašas autores kolekcijas.

Māksliniece Evī Upeniece dzimusi 1925. gadā Rīgā. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Mācījusies pie latviešu tēlniecības klasiķiem - Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas. Kopš 1953. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā, PSRS, kā arī ārzemēs. Tēlniece sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes muzejos un galerijās Latvijā, Dānijā un Krievijā. Evī Upenieces darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Tretjakova galerijā Maskavā, citu Krievijas pilsētu muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un ASV.