Ņeizvestnijs, kurš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados bija spiests emigrēt no Padomju Savienības, ievērību izpelnījās ar publisko konfliktu ar Hruščovu, kas izcēlās 1962. gada mūsdienu mākslas izstādē «Jaunā realitāte».

Hruščovs bija ieradies apskatīt izstādi, taču, savu kompanjonu iedrošināts, uzsāka asi kritizēt izstādē pārstāvētos māksliniekus, lamājot viņus par «deģenerātiem», kas ražo «sūdus».

Taču drukno, ar orderi apbalvoto kara veterānu Ņeizvestniju tas neiebiedēja un viņš sāka runāt pretī padomju vadonim.

«Es no taviem draudiem nebaidos,» savu sacīto mākslinieks atcerējās kādā 1979. gadā sniegtā intervijā.

Hruščovs pārmeta Ņeizvestnijam metālu izniekošanā, lai gan tos varētu izmantot ražošanā, un ieteica pārcelties uz dzīvi ārzemēs. Šis incidents ievadīja vēlāko tīrīšanas kampaņu mākslinieku aprindās.

Arī pašu Ņeizvestniju izslēdza no Padomju Savienības Mākslinieku savienības.

Taču attiecības starp viņu un Hruščovu bija neviennozīmīgas.

«Tu esi interesanta persona,» Hruščovs teicis māksliniekam. «Tevī mīt velns, taču kaut kur ir arī eņģelis.»

«Par spīti baiļu gaisotnei, ar viņu bija viegli sarunāties,» teica Ņeizvestnijs. «Hruščovs runāja bez aplinkiem, tātad es arī atļāvos viņam tāpat atbildēt.»

Hruščovs mira 1971. gadā pēc tam, kad viņu atcēla no komunistiskā režīma vadoņa amata, un viņa ģimene lūdza tieši Ņeizvestniju veidot Hruščova kapa pieminekli, kas tagad uzstādīts Maskavas Novodevičjes kapsētā.

***

Ņeizvestnijs piedzima 1925. gadā Rietumkrievijas pilsētā Sverdlovskā, tagadējā Jekaterinburgā. Viņš cīnījās Otrajā pasaules karā, kur tika nopietni savainots. Viņam piešķīra orderi par drosmi.

Pēc kara Ņeizvestnijs Rīgā un Maskavā studēja mākslu un veikli guva atzinību, izmantojot relatīvās brīvības priekšrocības pēc Staļina nāves 1953. gadā, kas ļāva viņam reālismu nomainīt pret ekspresionismu.

Tomēr 1976. gadā mākslinieks bija spiests emigrēt no Padomju Savienības, par iemeslu minot «estētiskas domstarpības ar valdošo režīmu». Sākotnēji viņš apmetās Šveicē, bet vēlāk pārcēlās uz ASV, kur pasniedza vairākās universitātēs.

Starp Ņeizvestnija darbiem ir arī skulptūra «Sēru maska», kuru 1996. gadā atklāja Krievijas austrumu pilsētā Magadanā, pieminot komunistu politisko represiju upurus.