Šodienas redaktors:
Krista Garanča

"TOTC" Ksenijas top3 gada albumi (29)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva
References: API SITE

Gada izskaņā TVNET sāk jaunu rubriku, kurā aicina sabiedrībā pazīstamus kultūras darbiniekus (mūziķus, fotogrāfus, režisorus u.c.) nosaukt trīs savus gada iecienītākos un biežāk klausītākos mūzikas ierakstus - gan no šogad izdotiem, gan vecākiem, bet, iespējams, no jauna atklātiem albumiem.

Pirmais ar saviem muzikālajiem gada atklājumiem pirmdien dalījās pašmāju psihedēliskā roka grupas "Soundarcade" dziedātājs Mārtiņš Ābols.

Šodien savus gada iecienītākos albumus mums atklāj grupas "Tribes Of The City" dziedātāja Ksenija Sundejeva.

3. Deerhunter "Microcastle" (2008)

"Deerhunter" esmu ļoti iecienījusi kopš "Cryptograms", tāpēc nākamais albums bija ļoti gaidīts, un tas nelika vilties.

Man patīk "Deerhunter" raksturs, patīk Branforda Koksa (Bradford Cox) aizrautīgais ekscentriskums un ironiskais smaids, kas neredzams rotā gandrīz katru albuma kompozīciju.

Tagad ar nepacietību gaidu, kad tikšu pie jaunā "Halcyon Digest" (vāciņa dizains liekas daudzsološs).

2. Bibio "Ovals and Emeralds" EP (2009)

Šis ir viens no maniem "last.fm" atklājumiem. Kad "Your recommended radio" pirmo reizi nospēlēja "Carosello Ellitico", pēc tam ilgi nespēju to izmest no galvas. Tuvs manai sirdij ir ne tikai šis EP, bet arī tajā pašā gadā iznākušais albums "Ambivalence Avenue", taču "Ovals and Emeralds" man šķiet pabeigtāks. Mani aizkustina tas, ka viss no A līdz Z ir viena cilvēka radīts. Pats par sevi tas nav nekas neparasts, bet tas piešķir mūzikai citu, personiskāku kontekstu.

1. Beach House "Teen Dream" (2010)

Patiesībā mani pārsteidz, ka šāds albums nav tapis kaut kad senāk, teiksim, pirms gadiem 30. It kā mūzikas vēsturē tam būtu speciāli pataupīta vieta. Albums man liekas pilnīgs, tajā nav nekā lieka, nav tukšu eksperimentu eksperimentēšanas pēc. Lai arī pieļauju, ka grupa pie šā albuma strādājusi ilgi un skrupulozi, klausoties, ir sajūta, ka tas vienkārši radies pats no sevis, tik viegls, monolītisks, un protams, arī romantisks, šā vārda labākajā nozīmē.

Nepalaid garām!

Uz augšu