Kādas izjūtas šā gada nogalē? Kā atskatāties uz šīs sezonas darbu?

Regīna Devīte: Man šogad bija ļoti interesanti, ir jāpateicas scenāristam, ka tik daudz interesantu lietu sarakstīts. Piemēram, tas, ka Zentu atlaiž no darba, nes cauri laikā, kad viņa nejaucības pastrādā, un pēkšņi pati nonāk tādā situācijā. Biju ļoti nobijusies, domāju, kā lai to izdara, lai viņa saglabā savu raksturu? Bet laikam izdevās.

Tad vēl romāns ar Krišiņu - gados jaunāku vīrieti. Bezgala interesanti bija...

Ģirts Ķesteris: Televīzijas sezona ir no septembra līdz Jāņiem, tādēļ man tā ir tikai iesākusies, līdz ar to nekādu secinājumu man nav. Katrā ziņā man bija ļoti neierasti, scenāristi un režisori man nekautrējās sarežģīt dzīvi. Šajā gadījumā es to piedzīvoju pilnā mērā. Leons jau tāds rūdīts čalis, lai nu kā, zināmā mērā man būtu grūti iztēloties, kā būtu bez dažādiem sarežģījumiem.

Kas ar jūsu varoni notiks nākamajā sezonā?

R.D.: Es varu likt roku uz sirds, pat tad, ja es to drīkstētu teikt, nezinu pilnīgi neko.

Ģ.Ķ.: Tā ir intriga, ko mēs nevaram izpaust uz Ziemassvētkiem, tādi ir spēles noteikumi, es varētu vien teikt, kas ar manu varoni notiks nākamajā dienā... Mans varonis piedzīvo katru dienu kā atklāsmi, nav nekāda plānveidīguma un redzējuma nākotnē.

Ja jums būtu dota iespēja rakstīt seriāla scenāriju, kādus pavērsienus un vēsmas jūs ieviestu?

R.D.: Tas nu gan ir grūts jautājums, jo es esmu par dumju... Nepārtraukti apbrīnoju seriāla autorus, režisoru par visu izdarīto. Manuprāt, es neko nevarētu sakarīgu izdomāt. Vienmēr saku, ka man nepieciešams eksemplārs, kur viss uzrakstīts, un es varu to atdzīvināt, bet jaunradei... Varbūt, ja man būtu jāraksta, būtu savādāk...

Ģ.Ķ.: Manuprāt, pareizi ir varoņiem dot tikai vienu iespēju, kuru vienā vai otrā gadījumā sačakarē, - vai nu tas būtu saistīts ar mīlestību, vai mantiskām lietām. Lai ko mums dzīve vai scenārijs piedāvātu, mēs to palaižam garām.

Ja es rakstītu vienu vai otru gadījumu, tur skaidrs viens - es vienalga piedzīvošu fiasko. Tāpēc tas ir daudzsēriju seriāls.

Kura loma bez savējās jums vēl simpatizē un kādēļ?

R.D.: Visi patīk, katrā ziņā varoņi jau tādus līkločus izgājuši, grūti teikt. Man ļoti patīk, kā spēlē Egīls Melbārdis (bārmenis Guntis), protams, Ilze Vazdika (Mildiņa), un Uldis Dumpis (Aivars). Reizēm ar viņu grūti spēlēt, jo viņam tādi velniņi acīs danco un šad tad grūti noturēties, lai nesāktu smieties. Katrā ziņā nav tādu, ar kuriem man grūti, ir jau pierasts.

Viena ģimene man Valmierā, tad Rīgā un vēl ir „UgunsGrēks”.

Ģ.Ķ.: Tā ir Zanes Daudziņas loma, absolūts naivums, atvērtība un pieeja dzīvei, glamūrīgums – man tas ļoti imponē, bet tā ir Zane Daudziņa.

Vai filmēšanas laikā atgadījies kāds kuriozs ar jūsu varoni?

R.D.: Sākoties sezonai, nopirku jaunas kurpes, tādas lētas. Tuvojoties sezonas beigām, bija atlīmējusies zole. Tad, kad man bija jāskrien numuriņā, es aizķēros un burtiski iekritu kadrā. Nospēlēt ko tādu būtu grūti. Zenta pa šo sezonu bija noskraidījusies, tā ka man tagad jāmeklē jaunas kurpes.

Ģ.Ķ.: Ne viens vien atgadījies,

  īpaši, kad varonis, būdams neredzīgs cilvēks, var pamest gaisā ābolu un to noķert! Šāda veida atgadījumi vien nozīmē pārfilmēšanu.

Ko jūs novēlētu savam varonim jaunajā gadā?

R.D.: Lai būtu daudz piedzīvojumu, lai būtu ko noklausīties, runāt, un, protams, arī lai būtu kaut kas tāds bezgala interesants!

Ģ.Ķ.: Vismaz vienu iespēju nepalaist garām vai nepačakarēt. Bet esmu pārliecināts, ka tas tā nemaz nebūs.

Otrajā raksta daļā būs lasāma intervija ar Elizabetes lomas atveidotāju Maiju Doveiku un Otto tēlotāju Mārtiņu Freimani!