"Es nerakstu dziesmas par mīlestību. Es rakstu dziesmas par sajūtām, kas ir mīlestības sastāvdaļa," saka aktieris un mūziķis Harijs Ozols. Nāk klajā viņa grupas Romeo jaunais albums Pasaules vējos.

Viņš cenšas. Dikti

Tas būs jau trešais grupas Romeo albums, un šoreiz tas ierakstīts kopā ar dziedātāju Santu Zapacku. "Tas ir turpinājums jeb otrā sērija mūsu iepriekšējam albumam

12 vēstules Džuljetai – jo es atkal runāju par to pašu: par cilvēkus barojošām sajūtām. Par sajūtām, kas ir mīlestības sastāvdaļa, un tieši par to divu cilvēku attiecību posmu, kas ir visskaistākais, vispacilājošākais un visradošākais. Par to, kā vīrietim būtu jāattiecas pret sievieti, vismaz domās kā viņam būtu jāgrib realizēt savu attieksmi."

Klausoties Harija radītās kompozīcijas, cilvēkus pārņem romantiskas noskaņas, tāpēc taujāju, vai pašam viņam izdodas būt tādam, kādas ir viņa dziesmas. "Es cenšos. Dikti. Bet noteikti jau, ka vienmēr nesanāk," viņš vaļsirdīgi atzīst un skaidro, ka jebkurš viņa teksts satur zināmu daļu poēzijas, bet poēzija ir vairāk vai mazāk nesasniedzama, ne vienmēr dzīvē lietojama kā formula. "To nevar reāli izmantot, bet, ņemot par pamatu šīs domas, var mēģināt darīt tos mīlestības darbus..."

Aktieris neprot izskaidrot, kāpēc viņam rakstās tik emocionālas dziesmas. Viņš neko speciāli neizdomā – to diktē viņa iekšējās sajūtas. "Zināt, kas mani ļoti iespaidojis? Es taču uzaugu teātrī, no agras bērnības redzēju ļoti daudzas izrādes, un katra izrāde ir par cilvēku attiecībām. Laikam jau šīs attiecību kolīzijas manī kaut kādā veidā nogūlušās, un tagad tās nāk ārā," skaidro Harijs Ozols, tautā mīlētās aktrises Antras Liedskalniņas vienīgais dēls.

Pateicīgs Santai

"Manas dziesmas būtībā ir mana otrā valoda, kuru esmu izdomājis, lai sarunātos ar cilvēkiem. Un, ja kāds to saprot, ir baigi labi," saka Harijs. Lai arī dziedāt un spēlēt ģitāru viņam patīk jau sen, dziesmas viņš sāka rakstīt tikai tad, kad mūžībā aizgāja viņa mamma. "Tas bija tā ļoti dīvaini, jo es taču neesmu ne komponists, ne dzejnieks. Bet tai pašā laikā esmu pārliecināts, ka dzīvē nekas nerodas stihiski un nejauši. Viss ir likumsakarīgi."

Arī tas, ka portālā draugiem.lv viņš iepazinās ar Santu Zapacku, kur uzzināja, ka viņa dzied, gatavojas izdot savu solo albumu, bet vēl pietrūkst pāris dziesmu. "Sākām runāties par mūziku, par radošajām iecerēm, līdz izlēmām pamēģināt strādāt kopā."

Šodien Harijs ir ļoti pateicīgs Santai – ka viņam ir cilvēks, ar ko dalīties, kurš viņu ļoti labi sajūt un precīzi saprot. "Viņa man ļoti daudz palīdz – ar to vien, ka viņa tāda ir," saka mūziķis un neslēpj gandarījumu, ka vairs nav viens savās sajūtās.

Ar teātri traki

Lai arī savulaik izmācījies par aktieri, Harijs ikdienā nestrādā savā profesijā, taču viņš turpina darboties uz skatuves, daudz koncertējot pa Latviju. Taujāts, vai teātri viņam nevajag, aktieris ietur nelielu pauzi un tad pavisam vaļsirdīgi atzīst: vairs nevajag, nē. "Vispār ar teātri ir traki... Man ir grūti uz turieni aiziet, jo... varbūt tāpēc... es nezinu, kāpēc. Varbūt tas ir mammas pēc, ka man ir grūti uz turieni aiziet... Nu jā, man ir problēmas šajā jautājumā. Paldies Dievam, tagad televīzija sākusi rādīt vecās izrādes, tās gan man patīk paskatīties."

Vispār jau Harijam daudz laika nepaliek, lai domātu par teātri – viņš iesaistījies uzņēmējdarbībā, un pēc pusotra gada viņam jākļūst par miljonāru. Viņš saderējis. "Kāpēc miljonārs? Tāpēc, ka Latvija ir visu iespēju zeme. Pavērojiet, kas mūsu valstī notiek – šeit tiešām viss ir iespējams! Un kāpēc lai es to nevarētu? Man vienkārši tagad pie tā drusciņ ir jāpiestrādā. Ideju līmenī jau esmu noskaidrojis, kas jāizdara, palicis vien tehniskais izpildījums..." viņš pasmaida un tad izstāsta, ka ir līdzīpašnieks firmā un no mūzikas brīvajā laikā nodarbojas ar zemes lietām, nekustamiem īpašumiem un celtniecību. "Bet visa tā procedūra mani uzjautrina. Man mūžīgi nākuši smiekli par pseido biezajiem, tāpēc tagad nāk smiekli arī par sevi – ka cenšos darīt kaut ko līdzīgu. Katrā ziņā es to uztveru kā spēli, tāpēc man ir vieglāk."

Bet gandarījums Harijam ir Romeo koncertos: "Tas ir lielākais atalgojums, kāds vien var būt: ja tu jūti, ka tas, ko dari, kādam ir vajadzīgs..."

***

Harijs Ozols

- Dzimis 1963. gada 10. novembrī Rīgā

- Divus gadus mācījies montēt un remontēt darbgaldus Rīgas Industriālajā politehnikumā (RIP). "Iestājos skolā, kas bija vistuvāk teātrim, taču, tā kā nemācījos fiziku, ķīmiju un matemātiku, mani no turienes izmeta..."

- Beidzis Rīgas 6. profesionāli tehnisko vidusskolu, specialitāte – autokrānu vadītājs; Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Drāmas teātra kursu (1990)

- Ģimenes stāvoklis – ir mīļotā sieviete. Bijis precējies. Meita Laura (19) dzīvo un mācās Zviedrijā

- Strādājis neatkarīgajā teātrī Kabata; Dailes teātrī; mūzikas kompānijā Baltic Records Group; SIA Bombongas

- Izdoti divi albumi: Tu nāci, lai ietu! un 12 vēstules Džuljetai

- Vasarā nofilmējies epizodē režisores Žaklīnas Cinovskas topošajā TV seriālā Prāts vai instinkti