Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Dailes teātra 2009./2010.gada sezonas izrādes

TVNET
Dailes teātra 2009./2010.gada sezonas izrādes
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Iepazīsties ar aizraujošo Dailes teātra sezonas izrāžu repertuāru, kas sola saviem skatītājiem daudz pārsteigumu, emociju krāšņumu, kā arī daudz sirsnīgu brīžu pārdzīvojumus.

Rejs Kūnijs JA MANA SIEVA UZZINĀS...

Komēdija 2 cēlienos Tulkojis Raimonds Rupeiks Pirmizrāde 2009.gada 24.septembrī

Angļu dramaturga Reja Kūnija (1932) lugas nenovēršami kļūst par komerchitiem. Viņa unikālais komediogrāfa nervs un avantūristiskais temperaments liek smieties visu zemju un kontinentu skatītājiem, izspēlējot Ginesa rekordu grāmatas cienīgu komisko situāciju skaitu un nodrošinot iespējamo smieklu daudzumu.

Notikumus šeit pārstāstīt nav iespējams. Rejs Kūnijs izliek nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie ir azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga "Ja mana sieva uzzinās..." saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991.gada komēdija.

Lomās: Andris Bērziņš (Ričards), Artis Robežnieks (Džordžs), Elīna Dzelme (Džeina), Pēteris Liepiņš (Pārvaldnieks), Intars Rešetins (Antons Pušmucāns), Lauris Subatnieks (Ronijs), Vita Vārpiņa (Pamela), Marīna Janaus (Istabene), Kristīne Belicka (Gledisa), Aldis Siliņš (Ķermenis)

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs - Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks - Igors Kapustins (Tallina)

Īgņām un intelektuāļiem skatīties nav ieteicams!

Grigorijs Gorins TILS PŪCESSPIEĢELIS

Tautas komēdija divos cēlienos No krievu valodas tulkojusi Evita Mamaja Pirmizrāde 2009.gada 20.novembrī

Leģenda par tautas ākstu Tilu Pūcesspieģeli allaž tiek aktualizēta tautai grūtos laikos, kad vienīgais veids, kā pretoties dzīves grūtībām, cinismam un postam, paliek smiekli. "Tils Pūcesspieģelis" ir stāsts par tautu un tautas sapni par varoni. Tas ir arī sapnis par brīvu cilvēku, kuru nav iespējams nogalināt.

Krievu dramaturga Grigorija Gorina dramaturģiski asā spalva un smalkā gaume, balansējot uz vitāla humora un skaudras traģēdijas robežas, zināmā materiālā ieliek jaunu saturu un jēgu - nesaudzīgu zemtekstu un paradoksālu, mūsdienīgu ironiju.

Un vēl šis ir arī jaunības stāsts jeb stāsts par jaunību.

Lomās: Dainis Grūbe (Tils Pūcesspieģelis), Artūrs Skrastiņš (Klāss, ogļu tirgotājs), Kristīne Nevarauska (Sotkina, viņa sieva), Juris Žagars (Zivju tirgotājs Josts), Rēzija Kalniņa (Katalīna), Inita Dzelme (Nele, viņas meita), Lauris Dzelzītis vai Artūrs Dīcis (Lamme Gudzaks), Ilze Ķuzule (Kallikena, viņa sieva), Gints Andžāns (Karalis Filips), Ieva Pļavniece (Karaliene Marija), Ērika Eglija (Blondā Betkena/Stīvena), Baiba Neja (Brunete Anna), Juris Bartkevičs (Bende), Valdis Liepiņš (Mūks Kornēliuss/Orānijas princis), Kārlis Freimanis (Prefekts/Gēzu brigadieris), Mārtiņš Počs (Rīzenkrafts), Kristaps Rasims (Inkvizitors/Kroga saimnieks), Harijs Spanovskis (Ģenerālis)

Režisors - Mihails Gruzdovs, komponists - Juris Vaivods, scenogrāfs - Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka, kustību konsultante - Inga Raudinga

Valdis Grēviņš GAISA GRĀBEKĻI

Komēdija divos cēlienos Pirmizrāde 2010.gada 5.februārī

Mēs atkal esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa, kur reiz mūsu senči. Dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja Valda Grēviņa aprakstītā pagājušā gadsimta 30.gadu Latvija ar tās ekonomisko depresiju un sociālo krīzi aizdomīgi atgādina mūsu laikam raksturīgās problēmas. Tās ir mūsu laika vainas, mūsu sociālās un cilvēciskās slimības. Iespējams, ka ir vērts paskatīties uz sevi no malas un saprast, ka vaina par situāciju, kurā esam nonākuši, slēpjas mūsos pašos - ja jau reiz mūsdienu gaisa grābekļi turpina atkārtot agrāko gaisa grābekļu avantūras.

Savulaik pazīstams kā smējējs un humorists, Valdis Grēviņš zīmē spilgtus, tipiskus un precīzi atpazīstamus tipus, ārkārtīgi trāpīgi uztaustot cilvēku vājības, atklājot iekšējos trūkumus un dzīves negācijas un ļaujot ar iejūtīgu, veselīgu pašironiju pasmaidīt par šo situāciju.

Lomās: Pēteris Liepiņš (Vecais Ķeizars), Mirdza Martinsone (Made, vecā Ķeizariene), Gints Grāvelis (Pēteris, viņu dēls, jaunais Ķeizars), Sarmīte Rubule (Milda, viņu meita), Lauris Dzelzītis (Riksis, ganuzēns), Aija Dzērve (Tikla, ganumeitene), Lidija Pupure (Mīle), Akvelīna Līvmane (Cīle), Artūrs Skrastiņš (Alfonss Prieciņš, ceļojošs propagandists), Harijs Spanovskis (Jēkabs Māls, liels vīrs no pilsētas), Aivars Siliņš (Lāčauza, pusagronoms), Vita Vārpiņa (Mimi, bārdāma), Ilze Ķuzule (Fifi, bārdāma), Juris Bartkevičs (Slieka, viesmīlis), Dainis Gaidelis (Trieka, viesmīlis)

Režisors - Kārlis Auškāps, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa, mūzikas konsultants - Juris Vaivods, kustību konsultante - Inga Krasovska

Mihails Bulgakovs SVĒTUĻU JŪGĀ

Traģikomēdija divos cēlienos No krievu valodas tulkojusi Evita Mamaja Pirmizrāde 2010.gada 9.aprīlī

Konflikts starp mākslinieku un varu ir aktuāls visos režīmos un pie visām varām, arī visdemokrātiskākajām. Brīva cilvēka nepieciešamība pēc pašizpausmes un spēja saskatīt varas liekulību vienmēr izraisa varas pretreakciju. Dramaturgs Moljērs un Saules karalis Luijs XIV - tā ir līdzība. Stāsts par divu spēcīgu personību sadursmi, kurā, iespējams, galu galā uzvar tas, kurš it kā sākotnēji zaudē.

Lugā iekodēts arī paša Mihaila Bulgakova konflikts ar sava laika asiņaino varu, kā arī dramaturga neviennozīmīgās attiecības ar to. Ilgi cenzēts, šis darbs galu galā iemantojis tiesības uz skatuves interpretācijām.

Šodien ir smieklīgi runāt par to, ka māksliniekus apspiež, vajā vai aizliedz. Tiesa, patlaban nav arī, ko apspiest - pamaz mums Moljēru. "Svētuļu jūgā" ir režisora Rolanda Atkočūna ilgi lolota iecere, kas vēsta ne tikai par mākslinieku un varu, bet arī par traģisko, dzīves laikā ierobežoto mīlestības, emociju, spēku un vēlmju limitu. Tas ir atgādinājums par briesmām. Mēs tiekam lauzti - no iekārtas uz iekārtu, no ideoloģijas uz ideoloģiju. No cilvēka un viņa īsās dzīves viedokļa tā ir bezizeja. Bet līdzās bezizejai ir arī cerība...

Lomās: Artūrs Skrastiņš (Žans Batists Poklēns de Moljērs, pazīstams dramaturgs un aktieris), Ģirts Ķesteris (Luijs XIV, Francijas karalis), Vita Vārpiņa (Madlēna Bežāra), Ilze Ķuzule (Armanda Bežāra), Sarmīte Rubule (Marieta Rivāla), Valdis Liepiņš (Šarls Varlē de Lagranžs, aktieris, saukts par "Reģistru"), Intars Rešetins vai Egons Dombrovskis (Zaharija Muarons, pazīstams aktieris mīlētājs), Aldis Siliņš (Filibērs de Kruazī, aktieris), Pēteris Gaudiņš (Žans Žaks Butons, sveču nodzēsējs un Moljēra kalps), Gints Grāvelis (Marķīzs d’Orsiņjī, duelants ar iesauku "Vienaci, lūdz Dievu!"), Pēteris Liepiņš (Marķīzs de Šarons, Parīzes pilsētas arhibīskaps), Lauris Subatnieks (Marķīzs de Lesaks, spēlmanis), Juris Strenga (Taisnīgais kurpnieks, karaļa āksts), Ieva Pļavniece (Šarlatāns ar klavesīnu), Ivars Auziņš (Bērtuļa tēvs, ceļojošs sludinātājs), Jānis Paukštello (Brālis Spēks), Juris Bartkevičs (Brālis Uzticība)

Režisors - Rolands Atkočūns, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Večella Varslavāne, mūzikas konsultants - Juris Vaivods

Džons Apdaiks ĪSTVIKAS RAGANAS

Luga divos cēlienos Dramatizējis un tulkojis Dž.Dž.Džilindžers Pirmizrāde 2010.gada 14.maijā

Īstvika ir pilsēta, kura dzīvo no tenkām. Te nav noslēpumu un laiks tiek aizvadīts pieklājīgās, garlaicīgās izklaidēs. Taču šīs pilsētas gaiss piešķir sievietēm neparastu spēku. Trīs jaunajām sievietēm, kuras asprātīgi un nesāpīgi tikušas vaļā no saviem vīriem, nav ilūziju, toties ir slikta reputācija. Viņām ir nieka lieta izsaukt negaisu tīrās izklaides vai sabojāta garastāvokļa pēc. Viņas ir nonākušas pie secinājuma, ka vīrieši nav problēmas risinājums. Iespējams, ka viņi paši ir problēma.

Tomēr karalienes nevar palikt bez karaļa. Trīs grāciju enerģētiski uzlādēto trijstūri papildina kāds svešinieks - bagāts, neprecējies, vulgārs tips, kurš, kā liekas, sastāv tikai no trūkumiem, bet pievelk kā magnēts. Viņš saduļķos mierīgos provinces ūdeņus un liks viļņoties sieviešu sirdīm.

Un tad notiek kas neparedzēts. Spēlē iesaistās svaigas asinis, un viņu četru ķermeņu polifonija tiek iztraucēta. Tas ir apvainojums. Kas var būt nesaudzīgāks un raganīgāks par saniknotu sievieti?

Lomās: Ģirts Ķesteris, Ilze Ķuzule, Kristīne Belicka, Elīna Dzelme, Ieva Pļavniece u.c.

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs - Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa, kustību konsultante - Inga Krasovska

ZIEMASSVĒTKU KONCERTS

Pirmizrāde 2009.gada 18.decembrī Tradicionālajā Dailes teātra Ziemassvētku koncertā pirmajā daļā izskanēs skaistākās klasiskās mūzikas komponistu Ziemassvētku dziesmas, savukārt otrajā daļā - latviešu komponistu dziesmas ar dzejnieka Jāņa Baltausa vārdiem.

Piedalās: Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Ieva Pļavniece, Sarmīte Rubule, Ilze Ķuzule, Dailes teātra 9.studijas vokālā grupa

Režisore - Laura Groza, muzikālais vadītājs - Juris Vaivods, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa

TEĀTRA DIENAS KONCERTS

Pirmizrāde 2010.gada 19.martā

Muzikāls veltījums Dailes teātra 90.sezonai un gaidāmajai teātra jubilejai. Ar leģendārajām komponistu Burharda Sosāra, Marģera Zariņa, Induļa Kalniņa, Jura Karlsona, Artura Maskata, Imanta Kalniņa, Imanta Zemzara, Raimonda Paula, Valta Pūces, Uģa Prauliņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhilēviča u.c. mūziklu un dziesmu spēļu dziesmām, kas reiz bijušas nozīmīgas pieturvietas Dailes teātra vēsturē.

Režisors - Valdis Liepiņš, muzikālais vadītājs - Juris Vaivods

Ēriks Emanuels Šmits MAZIE LAULĪBU NOZIEGUMI

Detektīvs divās daļās No franču valodas tulkojusi Astra Skrābane Pirmizrāde 2009.gada 16.septembrī

Franču rakstnieks un dramaturgs Ēriks Emanuels Šmits (1960) uzskata, ka teātrī nepastāv aizliegtās tēmas - viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā par tām runā. Nav brīnums, ka viņš ilgstoši spēj atrasties popularitātes zenītā, katrs viņa darbs ātri kļūst par bestselleru, bet viņa lugās spēlējušas tādas zvaigznes kā Alēns Delons un Žans Pols Belmondo.

Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī "Mazie laulību noziegumi" (2003) satiekas visi trīs 2008.gada skatītāju aptaujas "METAXA teātra zvaigzne" uzvarētāji: labākie aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris, kā arī labākās izrādes "Manu sievu sauc Moriss" režisors Rolands Atkočūns. Ilūziju fantomi un kārdinošie cilvēka apziņas dziļumi veido klasisko, vienmēr aktuālo stāstu par divu dzimumu karu. Kāda laulāta pāra dzīvē ir noticis lūzums, kas mainīs visu nākotnes eksistenci. Vai viņi spēs un vēlēsies palikt kopā vai arī ne? Luga slēpj daudz pārsteigumu un noslēpumu, saglabājot intrigu, kas skatītājam atklājas tikai pamazām.

Mīlēt ilgi - tas ir tīrais ārprāts. Noturēt mīlestību - tas ir izaicinājums. "Mazie laulību noziegumi" ir izrāde intelektuāliem un emocionāliem gardēžiem, kas pierāda, ka filozofija var būt sulīga un aizraujoša, bet vīrieša un sievietes attiecības - mūžam neatminama un allaž vilinoša mīkla.

Lomās: Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris

Režisors - Rolands Atkočūns (Lietuva), scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks - Mārtiņš Kudiņš

Norms Fosters KAD CITI JAU GUĻ

It kā komēdija divās daļās No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps Pirmizrāde 2009.gada 9.oktobrī

Kanādiešu dramaturgam Normam Fosteram (1949) patīk smīdināt savus skatītājus. Tai pašā laikā viņa lugu publikai kaklā allaž ir asaru kamols. Tieši tādēļ N.Fosters ir biežs viesis uz Brodvejas skatuvēm, kā arī visvairāk iestudētais Kanādas dramaturgs.

"Kad citi jau guļ" (2006) ir inteliģenta komēdija, kas uzrunā skatītāju, piedāvājot viņam jokus ar nopietnu zemtekstu un veselu zīmīgu personāžu plejādi: te ir padzīvojis rokenrola seniors, neveikla eksotisko deju dejotāja, ambiciozs radio naktsputns, pļāpīgs zaglis, aptrakusi fane un vēl, un vēl. Cilvēki, kas cenšas spēlēt ar tām kārtīm, kuras dzīve viņiem ir iedalījusi. Ikdienas sīkās ķibeles skaidri parāda, cik daudz pasaulē ir skumju, bet arī mīlestības.

Pēc dramaturga norādījumiem lugas piecpadsmit personāžus izspēlē pieci aktieri - sešos vakara stāstos, kas nesaraujami saausti kopā smeldzīgi komiskā simfonijā.

Lomās: Jānis Paukštello (Lū, Deivijs, Džerijs), Mirdza Martinsone (Betsija, Sendija, Jolanda), Gints Grāvelis (Dereks, Tomijs, Stīvs), Aija Dzērve (Sūzena, Melodija, Laura), Ivars Auziņš (Edijs, Niks, Čārlijs)

Režisors - Kārlis Auškāps, scenogrāfs - Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece - Ieva Kundziņa, mūzikas konsultants - Gundars Cauka

Ištvāns Erkēņs KIS KIS - ŅAU ŅAU

Traģikomēdija divos cēlienos No ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse Pirmizrāde 2009.gada 5.decembrī

"Kis kis - ņau ņau" - tā ir spēle, kurā cilvēki cits ar citu un otra cilvēka jūtām un dzīvi rotaļājas kā kaķis ar peli - nežēlīgi un neapzināti. Taču vienlaikus šajās cietsirdīgajās rotaļās ir arī daudz veselīga humora un cilvēcības, bet smaids pastāv līdzās dramatismam. Savulaik šī ungāru autora luga ar oriģinālnosaukumu "Kaķu spēle" (1963) bijušajā Padomju Savienībā bija tik populāra, ka tai 1978.gadā tika veltīts pat īpašs festivāls, izrādot visas lugas skatuviskās interpretācijas. Latvijā 1973.gadā tā iestudēta Drāmas teātrī ar tā laika izcilajiem aktieriem Elzu Radziņu un Kārli Sebri galvenajās lomās.

Tas ir viegla absurda iezīmēts stāsts par cilvēkiem, kuriem vecums atnes nevis mierīgas, sakārtotas vecumdienas, bet gan īsti plosošas kaislības: greizsirdību, strīdus, intrigas, kaprīzes, arī mīlestību un to pavadošās mokas. Šiem cilvēkiem atkal ir izvēle, tieši tāpat kā agrāk jaunībā - kā dzīvot, kā rīkoties, kā mīlēt.

Izrādē pulcināts īsts zvaigžņu ansamblis - skatītāju iemīļoti un cienīti teātra vidējās un vecākās paaudzes aktieri, kuriem šeit ļauts parādīties citā ampluā, ļauties spēlei un arī pasmaidīt pašiem par sevi un citam par citu. Šī izrāde ir īpašs veltījums viņiem.

Lomās: Indra Briķe (Orbāne), Ilze Vazdika (Giza), Akvelīna Līvmane (Paula), Lilita Ozoliņa vai Esmeralda Ermale (Pelīte), Vita Vārpiņa (Iluša), Olga Dreģe (Adelaida), Harijs Spanovskis (Viktors), Juris Kalniņš (Joži), Juris Strenga (Oficiants)

Režisore - Anita Sproģe, scenogrāfs - Gints Sippo, kostīmu māksliniece - Kristīne Abika, mūzikas konsultants - Orests Silabriedis

Knuts Hamsuns LOKS NOSLĒDZIES

Mihaila Gruzdova un Indras Rogas dramatizējums Pirmizrāde 2010.gada 30.maijā

Norvēģijas pilsētā pie fjordiem un līčiem jaunais Ābels ir tik atšķirīgs no citiem. Viņš nekas nav un neko negrib sasniegt. Liekas, ka viņam ir mazas prasības pret dzīvi. Liekas, ka viņš ir vienaldzīgs pret visu un visiem, ļauj laikam slīdēt un nepakustina ne pirksta. Reiz viņš ir bijis brīvs un laimīgs. Tagad, bezrūpīgi smaidot, viņš sagandē savu dzīvi un nesaprot naudas vērtību. Brīžiem pat šķiet, ka viņš ir ļaunākais ienaidnieks pats sev. Bet tāpēc viņš nebūt nav nelaimīgs. Un tas nav dabiski. Cilvēki viņu nesaprot. Citi kaut ko sasniedz, jo viņi ir tik ikdienišķi. Taču viņš pieder kādai viņiem nepazīstamai pasaulei.

Jebkuram citam sen būtu apnicis ar viņu nomocīties. Taču kurš gan var izprast sievietes sirds noslēpumus? Viņām ir savi plāni attiecībā uz Ābelu un viņa nākotni...

"Loks noslēdzies" ir pēdējais Knuta Hamsuna darbs, kas slēpj tādu enerģiju un mīklas, kas liek pie sevis atgriezties - cilvēka dvēseles meklējumu kardiogrammas amplitūdu cilvēka zemapziņā.

Lomās: Egons Dombrovskis, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Vita Vārpiņa, Mirdza Martinsone, Harijs Spanovskis, Artis Robežnieks, Juris Žagars, Valdis Liepiņš

Režisors - Mihails Gruzdovs, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis

Aleksejs Ščerbaks PULKVEDIS PILĀTS

DT 9.studijas diplomdarbs Pirmizrāde 2009.gada 25.septembrī No krievu valodas tulkojusi Indra Roga

Izpratne par mieru pasaulē ir acīmredzami mainījusies, ja Olimpisko spēļu atklāšanas diena vēsturē tiek ierakstīta arī kā jauna militāra konflikta starp Krieviju un Gruziju aizsākums. Šoks. Bailes. Dusmas. Negribot jāuzdod sev jautājums - kas notiks rīt? Vai ir vēl palicis kas tāds, uz ko varam paļauties? Kā palikt cilvēkam, neskatoties uz apstākļiem? Vai karš vajadzīgs tāpēc, lai mums atņemtu visu un ļautu saprast, kas esam, vai tieši pretēji - tas neatgriezeniski iznīcina cilvēku?

Žurnālists un dramaturgs Aleksejs Ščerbaks bijis Afganistānā specvienības sastāvā līdz pat 1989. gada februārim, kad no turienes tika izvests pēdējais bataljons. Viņš strādājis par krāvēju Rīgas ostā, sagādnieku celtniecības firmā, režisoru un scenāristu reklāmas aģentūrā, žurnālistu un nesen nolēmis paeksperimentēt ar dramaturģiju. Eksperiments izdevās veiksmīgs (A.Ščerbaka pirmā luga "Noķert apustuli" (2006) ieguvusi vairākas starptautiskas godalgas), tādēļ autors nolēma turpināt. Un labi vien ir, ka tā.

Lomās: Dailes teātra 9. studijas audzēkņi Kārlis Freimanis (Pulkvedis), Mārtiņš Počs (Alī), Kristaps Rasims (Students), Dainis Grūbe (Klusais), Gints Andžāns (Rudais), Andris Liseckis (Seržants sakarnieks), Artūrs Putniņš (Leitnants), Dana Čerņecova (Roze), Baiba Neja vai Ērika Eglija (Žozefīne), Artūrs Dīcis (Bangladešs), kā arī Juris Žagars (Ģenerālis), Lidija Pupure (Vecene), Lauris Dzelzītis (Kapteinis), Gints Grāvelis (Majors)

Režisors - Mihails Gruzdovs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Rūta Briede, kustību konsultante - Gunta Bāliņa, gaismu māksliniece - Rita Vaļikova, video māksliniece - Dace Jokste

Mika Milliaho VĪRIEŠI UZ NERVU SABRUKUMA ROBEŽAS

Sievišķīgs tracis vienā daļā Tulkojusi Evita Mamaja Pirmizrāde 2009.gada 5.novembrī

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski - par to nolēmis tikt skaidrībā jaunais režisors Gundars Cauka, kuram šī ir debija teātra režijā.

Lugas autors nav dramaturgs. Mika Milliaho ir somu režisors, nozīmīga figūra jaunajā, laikmetīgajā somu teātrī un viens no šā teātra mūsdienu stila radītājiem. Tieši tādēļ, pārzinot teātra un skatuves principus, savā lugā Mika Milliaho ir spējis radīt mazu sabiedrības modeli, trīs draugu centienos rast jēgu un attaisnojumu savai dzīvei atspoguļojot plašāku sociālu kontekstu. Skaidri un vienkārši, bet arī gudri un fascinējoši – tiem, kuri gatavi sadzirdēt un ļauties.

Lomās: Andris Bērziņš (Džonijs), Pēteris Liepiņš (Leo), Juris Frinbergs (Makss)

Režisors - Gundars Cauka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece - Dace Cauka

Dorota Maslovska DIVI NABADZĪGI RUMĀŅI

Huligānisks izlēciens vienā daļā Tulkojis Ilmārs Šlāpins Pirmizrāde 2009.gada 25.novembrī

"Sūds uz rožaina šķīvīša" - tā provokatīvā poļu autore Dorota Maslovska (1983) nosauc mūsdienu glamūrīgo sabiedrību un tās falšo vērtību sistēmu, kuru apraksta savos darbos. Jaunās rakstnieces literārā debija 19 gadu vecumā izraisa vētrainus strīdus un bumbas sprādzienam līdzvērtīgu efektu. Vieni viņu slavē, bet citi lamā. Un ir, par ko...

Divi nabadzīgi rumāņi - tie ir divi modīgo pilsētas tusiņu pārstāvji, kuri tīrās izklaides dēļ nolemj nolaisties līdz sabiedrības padibenēm. Narkotiku reibumā viņi nesas pa Poliju, bēgot paši no sevis un savas dzīves bezcerības. No viņiem nav iespējams tikt vaļā. Par elementāru uzvedības kultūru vispār nav ko runāt. Viņi peldas vulgārismu pārbagātībā un atbaidoši lauzītā slengā. Bet notiekošā absurds kļūst smieklīgs, aizraujošs un uzjautrinoši kolorīts.

Te nekas nenotiek pa īstam, realitāte svārstās kā piedzēries kuģis, un notiekošais atgādina vispārēju halucināciju. Varbūt tas ir dramaturģisks šedevrs, bet varbūt tikai lēts ziepju burbulis. Pārliecinieties paši.

Lomās: Lauris Subatnieks (Parha), Elīna Dzelme vai Kristīne Belicka (Džīna), Aldis Siliņš (Autovadītājs), Sarmīte Rubule (Sieviete), Gints Grāvelis (Vectēvs), Elīna Dzelme vai Kristīne Belicka (Bārmene)

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa, horeogrāfe - Inga Krasovska, gaismu mākslinieks - Mārtiņš Kudiņš

Marks Reivenhils TERORISTE

No angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja Pirmizrāde 2010.gada februārī vai martā

Veiksmīgs producents mēģina pārliecināt slavenu aktrisi viņa iecerētajā filmā nospēlēt anglieti, kura iemīlējusies apvienības "Al-Kaida" teroristā. Filmai ir jākļūst par blokbāsteru, un producenta fantāzijas lidojumam un iedvesmai nav robežu. Viņš faktiski nospēlē visu filmu – no sākuma līdz beigām.

Jaunās britu drāmas klasiķis Marks Reivenhils lugu-monologu šoreiz sarakstījis sev un nospēlējis pirmizrādes Londonā, Edinburgā un Maskavā. Viņš pats ir gana pieredzējis dramaturģijas terorists. Arī viņa luga "Teroriste" ir bumba ar laika degli - it kā nopietni ievadītais sižets ar katru pavērsienu kļūst arvien neticamāks, palielinoties autora indīgi izsmējīgajai ironijai par Holivudas sapņu fabriku, kur cilvēka sāpes, ciešanas un mīlestība ir tikai šovbiznesa produkts, kuru nepieciešams pareizi iepakot.

Lomās: Ģirts Ķesteris un Ilze Ķuzule

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa

Milena Bogovaca MĪĻO TĒT!

Pirmizrāde 2010.gada 19.februārī

Nenosūtītas un nesaņemtas vēstules, kuru adresāts dzīvo vien atmiņās. Sapņi, kas vienmēr piepildās par vēlu...

Skumji, atpazīstami un tik cilvēciski. Šis ir stāsts par cilvēku ilgām. Savā sarežģītībā vienkāršs un komismā nopietns. Par paaudžu mūžsenajiem kariem un vienaudžu nežēlīgo sāncensību. Skaudri un atmaskojoši, bet arī intīmi un skaisti.

Lomās: Anete Krasovska (Mazais), Lauris Subatnieks (Filips, narkotiku dīleris), Lilita Ozoliņa (Marina, alkoholiķe), Ieva Pļavniece (Ksenija, kasiere), Kristīne Nevarauska (Aja, prostitūta), Intars Rešetins (Melnais), Jānis Paukštello (Pastnieks), Marīna Janaus (Sociālā darbiniece)

Režisore - Laura Groza, scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Ieva Kauliņa

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu