"Varbūt ir sala" autora Velbeka jaunākā grāmata "Karte un teritorija" ("La Carte et le Territoire") ir tikko nonākusi Francijas grāmatu veikalos un saņēmusi galvenokārt pozitīvas atsauksmes. Darbs esot pretstats viņa 2001.gada romānam "Plateforme" ("Platforma"), kura dēļ rakstnieks bija apsūdzēts rasu naida kurināšanā un bija spiests stāties tiesas priekšā. Laikraksts "Liberation" romānu nodēvējis par īstu meistardarbu, un daži kritiķi, nespēdami atrast tajā piedauzīgas seksa ainas, mizogīniskus un antiislāmistiskus izteikumus, uzskata, ka Velbeks beidzot parādījis arī savu cilvēcīgo pusi.

Tomēr pagājušonedēļ izdevums "Slate" publicējis rakstu ar nosaukumu "Houellebecq, la possibilite d'un plagiat" ("Velbeks, plaģiātisma iespējamība"), parodējot viņa iepriekšējā romāna "La Possibilite d'une ile" ("Varbūt ir sala") nosaukumu. Kā norāda raksta autors Vensēns Glads, šobrīd Spānijā dzīvojošā rakstnieka jaunajā romānā atrodami vismaz trīs teksta fragmenti, kas ir pārrakstīti no Vikipēdijas franču izdevuma šķirkļiem - par franču politiķi Frederiku Niū (Frédéric Nihous), Francijas pilsētu Bovē (Beauvais), kā arī mājas mušu.

Video intervijā ziņu žurnāla "Le Nouvel Observateur" elektroniskajā versijā Velbeks pirmdien paziņojis, ka apsūdzība plaģiātismā ir smieklīga un ir vienkārši kārtējais papildinājums garajā viņam veltīto apvainojumu sarakstā.

"Ja cilvēki tā patiešām domā, tad viņiem nav ne mazākās izpratnes par to, kas ir literatūra. Tā ir daļa no manas metodes,"

norādīja Velbeks, paskaidrojot, ka dokumentālu tekstu iejaukšana daiļliteratūrā ir tehnika, ko izmantojuši neskaitāmi rakstnieki, sevišķi Horhe Luiss Borhess (Jorge Luis Borges) un Žoržs Pereks (Georges Perec).