Kā informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva, Gabrāns balvai nominēts par darbu «Ne no kurienes» izstādē «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam» Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Mākslas kuratore un zinātniece Inga Šteimane pastāstīja, ka Gabrāna māksla ir pierādījums tam, ka ekstrēms naturālisms var tikt akceptēts kā estētiski izsmalcināta forma un intelektuāla metafora. «Gabrāns nestrādā ar materiālu ierastā izpratnē, bet izmanto kādas substances spēju noteiktos apstākļos pašorganizēties. Tieši tāpat viņš strādā ar kultūras spēju pašorganizēties, izraisot datu un ideju hibrīdus skatītāju galvās. Ar prieku vērojam šo kultūras metabolismu,» nomināciju pamatoja Šteimane.

Mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa norādīja, ka Gabrāns pārliecinoši turpina mākslas valodas novatora darbu. «Viņa māksla plašākā uzlūkojumā iezīmē cilvēka spēju amplitūdu līdzdarboties Dieva noteiktajos procesos - no novērošanas līdz iejaukšanās mēģinājumam. Gabrāna daiļrade atgādina, ka mūsu spējas ir neaptveramas, bet mūs ierobežo apstākļi un zināšanu trūkums. Dabas formveides un spontanitātes manifestācija darbā «Ne no kurienes» kļūst par tikšanās vietu cilvēka izziņas kārei un liktenīgai nolemtībai,» pastāstīja Kalniņa.

Neiburga un Eglītis balvai nominēti par darbu «Bez nosaukuma» festivālā «Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta» bijušajā tekstilfabrikā «Boļševička». Mākslas un kultūras portāla «Arterritory.com» krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs uzsvēra, ka šis ir, iespējams, labākais, ko viņš redzējis Latvijā žanrā «totālā instalācija». «Darbā radīts un parādīts to vīriešu Visums, kuri stundām un dienām rokas motoros un piekarēs. To cilvēku pasaule, kuri māk strādāt ar rokām, kuri nestāv pie konveijera, bet savā jomā darbojas ar prātu un izdomu,» pastāstīja Timofejevs. Pēc viņa domām, instalācija zināmā mērā ir uzsaukums tradicionālajai «mazā cilvēka» tēmai, kas nav tik populāra latviešu mākslā.

«Pieticīgās garāžās savu brīvo laiku pavada ar «trakā izgudrotāja gēnu» apveltīti vīrieši. Videostāsti parāda viņu radošumu, tehniskās prasmes, to, kā viņi fantazē un arī relaksējas. Eglītis un Neiburga cilvēku ikdienas hobijus interpretē, izmantojot sakrālās arhitektūras vizuālo kodu. Padomju laika kooperatīva garāža kļūst par templi, kurā tu esi Pats Radītājs. Varbūt tieši tie ir sabiedrības vitālākie eksemplāri, kas mācējuši piepildīt psihoemocionālu vajadzību pašrealizēties. Utopiskais Laimes projekts te ir ieviests dzīvē,» savu viedokli pauda mākslas zinātniece, LNMM nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 11 vizuālās mākslas notikumus, tostarp Aleksandru Zapoļu un Līvu Rutmani par darbu «Rīgas stūru karte» festivālā «Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta», Izoldi Cēsnieci par darbu «Latvijas jaunās mākslas DNS portrets» personālizstādē Latvijas laikmetīgās mākslas centra «Ofisa galerijā», Andri Eglīti par izstādi «Iespējamā vieta» Cēsu Izstāžu zālē un Ģirtu Muižnieku par personālizstādi «Baltais mērkaķis» galerijā «Māksla XO», kā arī Voldemāru Johansonu par darbu «Op. 34 (Izstarošana)» izstādē «Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam».

Nominācijai izvirzīti bija arī Iliana Veinberga, Ainars Kamoliņš, Sanita Grīna, Vilnis Vējš, Alise Landsberga un Paulis Liepa par darbu «Noir Riga» festivālā «Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta» Vāgnera zālē, Kate Krolle par personālizstādi «Mūsu sirdis pieder mums» LNMM izstāžu zāles «Arsenāls» Radošajā darbnīcā, Jānis Taurens un Reinis Dzudzilo par darbu «Utopijas sapnis» festivālā «Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta» Vāgnera zālē, kā arī Evelīna Deičmane un Rasa Jansone par kinētiskajām skaņas instalācijām «Skurstenis» izstādē «Skan II» Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un festivālā «Survival Kit 6. Utopiskā pilsēta» Vāgnera zālē.

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gadsimta 2.puses-21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Ansone, mākslas zinātniece, kuratore un kritiķe Kalniņa un mākslas zinātniece Stella Pelše. Darbus vērtē arī LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla «Arterritory.com» krievu redakcijas galvenais redaktors Timofejevs, kā arī mākslas zinātniece un kuratore Šteimane.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

_{Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi».}