«Rītdienas robeža»

Titullomu šajā asa sižeta 3D fantastikas lentē izpilda Holivudas zvaigzne Toms Krūzs (51), kurš ir filmējies vairāk nekā četrdesmit projektos, starp kuriem ir tādi kases grāvēji kā «Pasauļu karš», «Īpašais ziņojums», «Vaniļas debesis», «Neiespējamā misija» franšīze un citi darbi. Toma Krūza ekrāna partnere aktuālajā filmā ir britu aktrise Emīlija Blanta («Laika cilpa», «Sātans Pradas brunčos»), bet tās režisors ir «Borna identitātes» un «Smita kungs un kundze» autors Dags Laimens.

3D filmas «Rītdienas robeža» darbība norisinās tuvā nākotnē, kurā citplanētieši ir sākuši iznīcinošu uzbrukumu Zemei. Cietušas sakāvi visās līdzšinējās kaujās, pasaules valstu armijas apvienojas izšķirošajam uzbrukumam. Virsnieks Viljams Keidžs (Toms Krūzs) ir armijas zinātnieks, kurš nav piedalījies nevienā kaujā līdz brīdim, kad tiek pazemināts rangā un nosūtīts doties uzbrukumā. Viņš tiek nogalināts dažu minūšu laikā pēc uzbrukuma sākuma, bet pēkšņi atmostas dienu pirms savas nāves. Keidžs nokļūst neizskaidrojamā laika atkārtošanās ciklā, piespiežot viņu atkal no jauna doties zaudētajā kaujā un mirt.

«Rītdienas robeža» tika uzņemta Līvsdenas studijā Lielbritānijā, kurā veidotas «Harija Potera» filmas, kā arī pašā Londonas centrā - Trafalgara laukumā, kas ir viens no aizņemtākajiem un populārākajiem metropoles objektiem. Interesanti fakti par ārkārtīgi sarežģīto filmēšanas procesu Londonas centrā, kuras dēļ nācās pilnībā apturēt transporta, gājēju un jebkāda cita veida ikdienas aktivitātes un kuras īstenošana tika saskaņota krietnu laiku pirms filmēšanas sākuma:

• Filmas veidotāji vispirms uzrunāja Londonas pilsētas domi, kas pieprasījumu saskaņoja ar Londonas apgabala pārvaldi. Pēc tam abas institūcijas projektu iesniedza vietējās pašvaldības Vestminsteras padomei (Trafalgara laukums atrodas Vestminsterā). Tad projektam pieslēdzās Londonas transporta pārvalde, Čeringkrosas policijas pārvalde, Londonas metro, Aviācijas pārvalde un Karalisko gaisa spēku pārstāvji, kā arī tika lūgta filmēšanas atļauja no Nacionālās galerijas vadības (Nacionālās galerijas ēka atrodas Trafalgara laukumā).

• Kad visas atļaujas no organizācijām bija izsniegtas, producentiem nācās nolīgt kurjerus, kas piegādā apmēram 8000 vēstuļu Trafalgara laukumā un tā apkārtnē esošajiem uzņēmumiem, veikaliem, restorāniem, iemītniekiem u.c., tajās bija izklāstīti filmēšanas plāni un filmēšanas dienas detaļas.

• Nekad iepriekš Londonas Trafalgara laukumā nebija nosēdies neviens helikopters, pat ne kara laikā. Filmēšanas vajadzībām tika izmantots Karalisko gaisa spēku helikopters, kas iepriekšējā dienā piedalījās konkrētās ainas ģenerālmēģinājumā Līvsdenas kinostudijā.

• Trafalgara laukuma ainās tika izmantotas arī desmit bruņu tehnikas vienības un statisti, kuru uzdevums bija atveidot Londonu kara epicentrā.

• Filmēšanas dēļ Nacionālā galerija demontēja visas izkārtnes un stendus, bet laukumā esošā strūklaka tika izslēgta.

• Helikoptera lidojumu un drošības apsvērumu dēļ nācās norobežot astoņus tuvumā esošos kvartālus, bet 47 Londonas autobusu maršruti filmēšanas dēļ tika novirzīti uz citām ielām.

• Filmas veidotāji pārskaitīja ziedojumu laukuma tuvumā esošajai baznīcai, savukārt baznīcas pārstāvji piekrita lūgumam filmēšanas laikā nezvanīt zvanus.

• Kopā laukumā un uz tuvumā esošo ēku jumtiem tika novietotas 11 kinokameras, kas vienlaicīgi fiksēja filmēšanas laukumā notiekošo.

Polijas filmas

Šonedēļ Rīgā sākas Polijas filmu festivāls. Kinomīļi laipni aicināti izbaudīt dažādu žanru jaunākās poļu filmas, kuras demonstrēšanai Latvijā piedāvā Polijas Kinomākslas institūts.

6. jūnijā skatāma Vojceha Smažovska kriminālfilma «Darījumi uz ceļa», 7.jūnijā - Pasikovska biogrāfiskā filma un trilleris «Džeks Strongs», bet 8. jūnijā - Borisa Lankosa melnā komēdija «Reverss» un Jaceka Bromska komēdija un drāma «Biļete uz Mēnesi».

Kā uzsver Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis, festivāla filmu programma veidota, lai tā būtu augstvērtīga, bet ne garlaicīga: «Latvijas publikai priekšstats par poļu kino joprojām galvenokārt saistās ar aktrisi Barbaru Brilsku, bet tā ir sena pagātne un šodien viss ir mainījies. Par jauno poļu kino Latvijas publikai ir maz informācijas, tāpēc vēlamies iepazīstināt vietējo skatītāju ar pēdējo gadu filmām, it īpaši ņemot vērā to, ka poļu kino pieskaras tām pašām problēmām, kādas ir aktuālas Latvijā.»

«Burvju māja»

No 6. jūnija Latvijas kinoteātros iznāk 3D animācijas filma visai ģimenei «Burvju māja» («House Of Magic»). Tas ir stāsts par kādu kaķēnu, kurš, cenšoties patverties no vētras, iekļūst noslēpumainā savrupmājā pie burvju mākslinieka Lorensa. Tur viņš tiek pie vārda Pērkons un ātri sadraudzējas ar gandrīz visiem mājas jautrajiem iemītniekiem, Lorensa burvju triku palīgiem - dažādiem dzīvnieciņiem un viņa daudzajiem izgudrojumiem. Tomēr daži mājas iemītnieki - Zaķis Džeks un Pelīte Megija - nepieņem Pērkonu un plāno, kā no kaķēna tikt vaļā. Viss pasliktinās brīdī, kad burvju mākslinieks tiek nogādāts slimnīcā un viņa brāļadēls mēģina ar viesiem iespējamajiem līdzekļiem pārdot onkuļa māju, viņam par to neko nenojaušot. Pērkonam tiek dota iespēja pierādīt visiem mājas iemītniekiem, ka viņš var būt noderīgs, palīdzot Lorensam nepazaudēt viņa māju. Pērkons izplāno pārvērst Lorensa namu par spoku māju, cenšoties tādējādi izjokot un atbaidīt potenciālos pircējus. Aizraujošā piedzīvojumā Pērkons cenšas vienlaicīgi palīdzēt burvju māksliniekam nepazaudēt savu māju un pierādīt citiem tās iemītniekiem, ka viņš ir cienīgs tur dzīvot.