Ēģiptes ceļojuma laikā Laura Raila iemācās kaulēties un būt nekaunīga

Jau pirmajā dienā, ierodoties populārajā Ēģiptes kūrortā Šarmelšeihā, Laura Raila sajuta vasaru, dziedātāja apstaigāja viesnīcu, kopā ar līdzbraucējiem iegāja smaržu veikalā, lai apskatītu smaržas un parunātos. Tā izrādījās pirmā lielā kļūda ceļojuma laikā. Pārdevējs sāka stāstīt, ka te nav kā uz ielas, ka viņiem jau būs jātiekas katru dienu, tad iesauca veikalā īsto pārdevēju, kurš turpināja sarunu ar «atslīpētiem teikumiem.»

«Sākas smaržu rādīšana, saku, ka neko nepirksim, ka ienācām tikai paskatīties. Par mazo pudelīti cena esot 75 dolāri, uzreiz gan prasa, cik es maksātu, atgādinu, ka neko nepirkšu, un ceļos, lai ietu projām. Tiek lietotas visādas metodes, ka viņa māte dusmosies, ka viņš neko nav pārdevis, ka tā nav laba zīme, viņu vajāšot nelaimes. Viss notiek zibenīgi, maisiņā ielido viena pudelīte, otra dāvanā, lai tiktu vaļā, atdodam 20 dolārus, kas, protams, ir dārgi, bet, ja jūs redzētu situāciju, saprastu, kāpēc piekāpāmies. Vēlāk vēl arābu valodā man jānoklausās rupjības no viņa,» pirmās dienas piedzīvojumus atklāj Laura.

Otrajā dienā jau Laura bija saņēmusi mācību - skaiti līdzi, skaties, esi mundrs un tikpat attapīgs. Pēc pludmalē pavadīta rīta tiek nolemts iet izlūkot Šarmelšeihas tirdziņus. Sākumā bija pavisam bailīgi un dīvaini, ka sauc pakaļ, kliedz, ka dziedātāja ar draugiem ir nepieklājīgi, jo nav ienākuši kādā konkrētā veikalā, piedevām vēl skrien pakaļ.

«Atmosfēra noteikti trakāka nekā Turcijas lielajā tirgū. Sākumā mēģinu kaulēties, it kā sanāk, vēlāk saprotu pārējo taktiku. Jāuzzina preces vērtība, tad jāizdomā, cik tāda prece varētu reāli maksāt, un jāpiedāvā sava cena ar piebildi - ja tāda neapmierina, dodos prom. Šī metode strādā. Ja tomēr ne, tad ir plāns B - jāiet ārā no veikala ļoti lēnām, tad kliedz pakaļ, ka nosauktā cena tomēr der. Viens no pirmajiem pirkumiem bija sfinksas statuja; kamēr to iesaiņoja, izrādījās, ka pārdevējs ielika citu, mazāku,» atklāj Laura.

Tāpat arī parastā pārtikas veikalā, pērkot ūdeni, pārdevējs stāsta, ka viņam nav desmitnieka atlikumā, vai nevēloties čipsus? Laura teica, ka redzēja viņam sīknaudu, tad Railai nācās piedzīvot viņa dusmas. Papīra nauda tomēr bija un tika nelaipni atmesta.

Dziedātāja stāsta, ka viskuriozākais tirgū bija uzraksti krievu valodā, kuri vēstīja «Neuzmācas» bet jau pie blakus veikala «te jums nemaz neuzmāksies». Tiem, kuriem veikalus šādi uzraksti nerotāja, atradās pārdevēji, kuri paši kliedza, ka neuzmācas.

«Trešajā dienā kopā ar igauņu tūristiem braucam nirt, skaistā jahtā dodamies jūrā uz koraļļu rifu. Es pirmo reizi niru šādā jūrā, pasakaini koraļļi, krāsainas zivtiņas un, pārpeldot rifam pāri, - baiss bezdibenis,» trešās dienas piedzīvojumus atklāj Laura.

Ceturtajā dienā lielā vēja dēļ atcēla paredzēto kuģīti ar stikla dibenu. Laura jau atkal gāja uz tirgu, šoreiz jau droša par savām spējām, ka var dabūt zemāko cenu. Dziedātāja kaulējās, izmantojot vietējo metodes, pieminēja, ka ārā slikts laiks, ka blondai meitenei no Latvijas var iedot lētāk. Pēdējā veikaliņā pārdevēji prasīja, par kādu naudu katru preci Laura ir nopirkusi, pārdevēji bija izbrīnīti, jo cenas bija zemas.

«Piektajā dienā jau pusseptiņos no rīta izbraucām uz Dahabu ar džipiem, braucām pa tuksnesi, pieturvietās pie beduīniem dzērām tēju, pirmo reizi mūžā jāju ar kamieli. Kamieļi bija sasieti rindā, es biju pirmā, pēkšņi to īpašnieks pamet man striķi un aiziet malā. Tas bija bailīgs piedzīvojums, taču interesants, bet zvēru žēl, tie neizskatījās ļoti kopti, izskatījās nelaimīgi. Pievakarē pakaulējos nu jau sporta pēc Dahabas tirgū. Pārdevēji ļoti nekaunīgi, iesver mazāk tējas, jo svari sagrozīti, ļoti jāskatās, ko viņi dara,» piekto dienu raksturo Laura.

Sestajā dienā seko brauciens ar kuģīti, kuram zem ūdens līmeņa ir logi, pa kuriem var vērot koraļļus un krāsainās zivtiņas. Pēdējā dienā beidzot bija īpaši silti, saulē ap 26 grādiem, Laura sauļojās un nopirka vēl pēdējos suvenīrus.

«Tirgū visi liek mierā, jo seja brūna un ap pleciem Ēģiptē pirktā šalle, pārdevēji saprot, ka tūrists jau visas patiesās cenas lieliski zina. Interesanti tas, ka viņiem teju katru cilvēku sauc vai nu Muhameds, vai Ahmeds. Uz Ēģipti noteikti var braukt mūsu ziemas aukstajos mēnešos, lai pasildītos un atgrieztos vasarā. Tas bija jauks piedzīvojums,» stāstu nobeidz Laura.