Vita Baļčunaite rada patriotiskus dzejoļus Latvijai

Vita stāsta, ka sākusi meistarot rindiņas, tiklīdz iemācījusies rakstīt. Aktrise jau no mazotnes ciena un mīl šo zemi, mūsu mīļo Latviju, un uzskata, ka esam viens otram, lai palīdzētu un atbalstītu, gluži kā ģimene. Vita ir droša, ka kopā mēs varam nesalīdzināmi vairāk!

«Par dzejoļu sēriju «Labvakar, Latvija, labvakar», tā kā ikdiena ir dikti rosīga un pamatīgi piepildīta, tad vien tikai nesen, kādu vakaru pamanīju Guntara Rača rakstīto «Ar labu nakti, Latvija» darinājumu. Šķita ļoti simpātiski. Tajā pašā mirklī paņēmu kladi, un desmit minūšu laikā tapa pirmās pārdomas «Labvakar, Latvija, labvakar». Nebiju domājusi, ka būs turpinājums. Taču arī nākamajā dienā atradu desmit minūtes, lai uzrakstītu dažas rindiņas. Ieniru nelielā azartiņā uz 33 dienām. Sapratu, ka varētu turpināt un turpināt. Taču vienā dienā apjautu, ka vēlos izkļūt ārpus šīs formas. Turpinu rakstīt, ja rodas brītiņš, taču tapinātās rindiņas paturu vien savā un klades pārziņā,» ar smaidu sejā par dzejoļu tapšanu stāsta Vita.

Kopš viņa sākusi sociālajos tīklos publicēt «Labvakar, Latvija, labvakar», viņa ir saņēmusi vairākas vēstules ar atzinīgiem vārdiem un pat piedāvājumus uzrakstīt dziesmai tekstu.

«Piedalījos dziesmas «Land of Amber» ierakstā. Skaņdarbs tapis kā neliela uzruna Latvijai, šoreiz gan citu sacerēta, bet manis izdziedāta, tā ir dāvana mūsu mīļajai Latvijai no komponista un angļu valodas pasniedzēja Čārlza Gudžera. Autors piecus gadus nodzīvojis mūsu valstī un šajā laika posmā paguvis ne tikai iemīļot mūsu zemi, bet arī aizrautīgi centies apgūt latviešu valodu pašmācības ceļā un ar draugu palīdzību. Diemžēl ģimenes apstākļu un darba maiņas dēļ ģimene dodas prom no Latvijas, taču kā sirds sveicienu mūsu tautai 18. novembra Dzimšanas svētkos velta dziesmu,» priecājas Vita.

Vita patiesi priecājas, ka cittautieši tiecas apgūt latviešu valodu. Valoda ir ikvienas tautas kultūras vērtība, tautas vienojošs elements un lepnums. Ikviena valoda ir vērtība!

«Iespējams, manis darinātie pantiņi var šķist pārāk viegli un gaisīgi, tomēr ne raupjo šajā pasaulē vēlos vairot, bet gaišo, ar sirds siltumu un mīlestību pildīto. Ikvienam no mums ir sava pieredze dzīves skoliņā. Varu sacīt: ja pats reiz esi sajutis grimšanas varu, dubļu garšu, tad vairāk par visu vēlēsies pasargāt citus, lai viņi tur nekad nenokļūst. Mēs katrs esam izvēles priekšā, pa kuru ceļu čāpot, ik brīdi,» komentē Vita.

Iespēja ikvienam ielūkoties pāris Vitas Baļčunaites sarakstītajos dzejoļos, kuri kalpo kā mudinājums mīlēt savu zemi, sevi, cilvēkus un radīt pozitīvismu.

Labvakar, Latvija, labvakar!

Tev mīlestību sūtu šodien, vakar!

Un arī rīt šo vēsti es tev raidīšu no pakrūtes!

Kā mūsu lepnums augstu slejies

Un gaišā spozmē mirdzi, lejies!

Labvakar, Latvija, labvakar!

Tu draugs un biedrs uzticams vienmēr,

Un mana sirds tev gaišu laimi vēl.

Trauc dažkārt vēji, jumti šķīst,

Sen zeķe caura, rētas dzīst.

Un tomēr, skaties, plecs, lūk, mans!

Es viens? Nē! - Daudzi!

Laimīgs, turīgs reiz taps nams!

Labvakar, Latvija, labvakar!

Es Tevi mīlu šodien, rīt!

Lai gaismas sapņus Dieviņš palīdz piepildīt!

Labvakar, Latvija, labvakar!

Lapas pie kājām kā kaķēni glaužas,

Domas par to atņemtām mājām

sirdī kā dadži spraužas.

Bet varbūt ir labi, ka pārmaiņas nāk,

Jaunā paaudze slavinās dzīvi vēl spriganāk?

Labvakar, Latvija, labvakar,

Hm, cilvēkam gan ir kļūdīties ļauts -

Mājas reiz zaudēt un atkal tās gūt.

Pie zara nenoturēties, bet atkal celties un augt,

No jauna savu ikdienu zīmēt un plaukt.

Bet varbūt tik garš ir ceļš visiem mums,

Ka par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku kļūst.

Labvakar, Latvija, labvakar!

Es Tevi mīlu šodien, rīt!

Lai gaismas sapņus Dieviņš palīdz piepildīt!

Jāņtārpiņš spīdina laternu savu,

Skrien sapņu zirgi pa mēness malu,

Pelītes šķetina pasakas galu,

Es domās jau ceļoju uz zvaigžņoto salu.

Diena bij' gara, bet tīkama ļoti,

Nu smaidu un virpinu miedziņa rotu.

Skanīgs lai mums ceļojums,

Miega zemes vēstījums.

Lai mēs, rītu pamodušies,

Būtu gaišai omai saposušies!

Mūsu mīļā zemīte, lai salda tev ir čučīte.

Labvakar, Latvija, labvakar!

Mūsu valstī šonakt kāds

Viesis vārdā «Sv. Jūda» ciemojās.

Nepaguvis sveicināt,

Apkārtni tas steidzis plucināt.

Tiešām iemesls bija krāts,

Ka zemes miers tika brucināts?

Labvakar, Latvija, labvakar!

Visumā ir iemesli,

Nekas nenāk nejauši.

Varbūt jāsāk atmosties,

Gaišai Dzīvei saposties?

Varbūt pašu domas rada,

Kāda apkaimē būs vēju daba?

Labvakar, Latvija, labvakar!

Es tevi mīlu šodien, rīt!

Lai gaismas sapņus Dieviņš palīdz piepildīt!