Mākslas zinātniece Ieva Kalniņa skaidroja, ka tieši «Karogs» ir spēcīgākais izstādes «2013» darbs.

Tas ir glezniecisks un vienlaikus sociālpolitiski ass, kaut izmanto publisku klišeju. Šo darbu, protams, var ne tikai uztvert kā vizuālu zīmi, kas liecina par Latviju 2013.gadā, tas ir attiecināms uz mums plašākā laika nogrieznī - uz visu atjaunoto Latvijas Republiku. Neskaidri pabalējušais Latvijas karogs šeit redzams ar koši melnu sēru lenti. Asociācija ir klišejiska, bet precīza, jo lielākoties, ieraugot karogu, pirms priekā smaidīt, to slāpējam līdzās esošās sēru lentes dēļ, klāstīja Kalniņa.

«Tradicionāli latvisks dreļļu rakstā austs linu galdauts, jēlas gaļas blāķi un sūdu muša - tāds ir «komplekts» vienam no 2013.gada Latvijas portretiem darbā «Zirga deķis«. Emocionāli aizskaroši, sāpīgi un patiesi,» papildina LNMM 20.gadsimta otrās puses - 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone.

Savukārt Blumbergs «Purvīša balvai» izvirzīts par instalāciju «Iekāpusi pienā», par gleznu «Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna» (1999-2011) un par gleznu ciklu «Visu laiku snieg» (1990-2012) personālizstādē «Es nemiršu», kas LNMM izstāžu zālē «Arsenāls» bija skatāma no 15.augusta līdz 6.oktobrim.

Kalniņa skaidroja, ka Blumbergs precīzi izmanto vizuālus un tekstuālus kodus, kas atver skatītāju mūžības kategorijai, ko uzskata par vienu no svarīgākajiem mākslas uzdevumiem. Glezna «Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna» ir visas Blumberga radītās - iestudētās personālizstādes kodols, tās virsuzdevums. Tas liek cilvēka apziņai mest kūleni un pievērš nezūdošajam.

Savukārt mākslas zinātniece Elita Ansone klāstīja, ka deviņdesmito gadu sākumā Blumberga gleznās un zīmējumos parādījās forma, kuru viņš nodēvēja par vienstūri.

«Vienstūris ir Blumberga oriģinālforma, Visuma tēls Blumberga ikonogrāfijā. Izstādē «Es nemiršu» pirmo reizi tas telpiskots un instalācijā izgaismots žilbinoši balts. Vizualizēta gaisma, kas tiek solīta pēc nāves. No sarkanām kurpītēm izkāpusi viņa un iegājusi pienā. Tomēr nomirt nav iespējams, jo Blumbergs tic reinkarnācijai, izstādē ir visai daudz tieši par to, ka beigu nav. Vairāku darbu datējumi mistificēti, citi datēti «Ārpus laika», tālākais beidzas 2097.gadā, kur Blumbergs pašportretā redz sevi - beigtu un pagalam. Bet nomirt jau nevar,» bilda Ansone.

Kinorežisors Dāvis Sīmanis uzskata, ka precīzā un svelošā gleznu grupa «Visu laiku snieg» pārkāpj pāri Blumbergam gleznotājam, jo papildus viņa ierastajai savas apziņas topografēšanai atklāj traģiska vēsturiskā sižeta klātbūtni. Šie darbi iet savu ceļu, jo tajos rodama nevis intimitāte ar autoru, bet gan intimitāte ar dzīvu cilvēka pagātni.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja piecus vizuālās mākslas notikumus, tostarp Inetas Sipunovas izstādi «Laika plūsma», kas «Mūkusalas Mākslas salonā» bija skatāma no 4.septembra līdz 5.oktobrim, Ojāra Pētersona izstādi «Oranžais stūris», kas «kim?» Laikmetīgās mākslas centrā bija skatāma no 16.augusta līdz 29.septembrim un Annas Salmanes uzrakstus pilsētvidē «Nezināmu iemeslu dēļ», kas bija izstādīti pasākumu ciklā «Tukuma piezīmes» kultūras un mākslas festivālā «Pastaigas Tukumā».

Par balvu

«Purvīša balva» tiks pasniegta 2015.gada februārī.

Laika posmā no 2012.gada 15.decembra līdz 2014.gada decembrim «Purvīša balvas» neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas Ansone, Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece un LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla «Arterritory.com» krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs un mākslas zinātniece Ramona Umblija.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

«Purvīša balva» ir dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo «Purvīša balvu» 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās «Purvīša balvas» laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt», bet trešo «Purvīša balvu» 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi».