Biežāk Madara Štramdiera vārds tiek saistīts ar Latvijas Universitātes «Radio Naba» – viņš ir tās programmas direktors jau vairāk nekā 10 gadu, kā arī ar klubu «Nabaklab», festivālu «Laba Daba» un daudziem citiem kulturāli izklaidējošiem projektiem. Pavisam nesen viņš atgriezies no Liverpūles – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2008. gadā –, kur divus mēnešus Liverpūles Universitātē apmaiņas programmā studējis kultūras socioloģiju.

«Eiropas kultūras galvaspilsēta ir centrs – Eiropas kultūras centrs uz vienu gadu. Nupat biju Liverpūlē, kas pirms pāris gadiem arī bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Redzu, ka tās ir iespējas konkrētai valstij un pilsētai tapt sadzirdētai. Protams, tas ir arī sava veida pagodinājums. Turklāt tā ir iespēja daudz plašākām kultūras izpausmēm. Tās ir sintēzes, ko spilgti apliecina arī «Rīga 2014» programma. Arī «Zinātnes kafejnīcas» ir viens no pierādījumiem kultūras plašākai izpratnei,» skaidro Madars.

Nav jābūt zinātņu doktoram vai vismaz studentam-teicamniekam, lai nepiespiestā gaisotnē vienkārši runātu par sarežģīto.

Tieši to piedāvā «Zinātnes kafejnīcas» – vienkāršas, neformālas, visplašākajai auditorijai saprotamas sarunas par visdažādākajām zinātniskām tēmām. «Brīva pieeja visiem,» smejas Madars, kurš pats arī apmeklējis līdzīgus pasākumus Londonā, Liverpūlē un Mančestrā.

Lielbritānija ir «Zinātnes kafejnīcu» idejas šūpulis, kur tās dažādās pilsētās notiek kopš 1990. gadu otrās puses. Bet citās pasaules pilsētās šo ideju iedzīvinājusi Britu padome. Latvijas Universitātes piemērs esot vēl samērā konservatīvs – pasākums notiek LU galvenās ēkas kafejnīcā, to allaž pavada konkrētajai tēmai pieskaņots raidījums «Radio Naba» un koncerts klubā «Nabaklab». Taču ir ideja eksperimentālā kārtā kādu no nākamās sezonas «Kafejnīcām» rīkot ārpus LU galvenās ēkas.

«Man ļoti patīk tieši Mančestras piemērs, kur «Zinātnes kafejnīcas» notiek mūzikas klubos. Akcijā ir iesaistījušies septiņi klubi, un gada laikā katrā no tiem notiek pa pasākumam. Pēc lekcijām un sarunām, līdzīgi kā pie mums, ir izklaidējošā daļa ar koncertu,» stāsta Madars.

Latvijas Universitātē «Zinātnes kafejnīcas» notiek jau kopš 2006. gada. Savukārt projekts «Rīga Punkts» pievienojās aptuveni pirms gada, attīstot šo kustību un nedaudz mainot tās norises formātu.

Nepiespiesta gaisotne – tas nav tikai reklāmas sauklis. Tas patiešām arī izdodas – runāt viegli par sarežģīto. Nekāda lekciju klusuma, pierakstu vai atzīmju grāmatiņu. Neformāls apģērbs, joki, vienkārša valoda un galu galā bezmaksas sulas, ūdens, tēja, kafija, paretam arī vīns.

Vidēji vienu «Zinātnes kafejnīcu» apmeklē ap 100 cilvēku. Rekords bijusi saruna par Higsa bozonu, ko apmeklējuši ap 150 interesentu. Kāda publika? Visraibākā – no Latvijas Universitātes rektora, kurš, starp citu, ir biežs «Kafejnīcu» viesis, līdz zinātkāriem skolēniem.

Viņš atzīst, ka tomēr «Zinātnes kafejnīcas» vēl mūsu sabiedrībai ir samērā svešs pasākums, vislielākā popularitāte esot «Zinātnieku naktī», ko ik rudeni rīko Latvijas Zinātņu akadēmija. Tad, līdzīgi kā «Muzeju naktī», cilvēki nāk kā ekskursanti, pasēž, paklausās un dodas atkal tālāk. Tas ir veids, kā cilvēki iepazīst šo «Zinātnes kafejnīcu» ideju, mazāk iedziļinās konkrētā pasākuma saturā.

Šīs sezonas noslēguma pasākumā «Zinātnes kafejnīca» pārcelsies uz Latvijas Universitātes Lielo aulu, kas izvēlēta lielās publikas intereses dēļ. Šoreiz piedāvātā tēma ir «Dziļie ūdeņi» – zemūdens dzīles un cilvēka spējas iepazīt tās. Arī šī, tāpat kā iepriekšējās «Zinātnes kafejnīcas», būs vērojama tiešraidē LU mājaslapā. Šī «Kafejnīca» tapusi sadarbībā ar žurnālu «National Geographic Latvija».

www.lu.lv

Īpašais notikums būs aptuveni 10 minūšu garš videomateriāls par pazīstamā kinorežisora un pētnieka Džeimsa Kamerona pasaules rekordu, vienatnē nirstot pasaules dziļākajā vietā Klusajā okeānā.Tas būs fragments no topošās filmas par šo Džeimsa Kamerona neticamo sasniegumu, turklāt demonstrācija Rīgā būs pirmā reize, kad publikai ļauts ieskatīties šajā kino darbā.

«Tas ir unikāls notikums, mums pasaulē pirmajiem būs iespēja redzēt fragmentu no aptuveni divu stundu garās Kamerona filmas. Tas ir ļoti slepens un līdz šim no publikas sargāts video. Tāpēc diemžēl to nebūs iespēja pārraidīt video tiešraidē,» klātbūtnes svarīgumu akcentē Madars.

Sezonas noslēguma «Zinātnes kafejnīcā» piedalīsies uzņēmējs Māris Gailis ar stāstu par pasaules apkuģošanu, viņš dalīsies arī niršanas pieredzē. Tāpat programmā iekļauta arī lekcija, kas uzskatāmi pierādīs, ka cilvēka spējas sadzīvot ar zemūdens pasauli jeb nirt tajā salīdzinājumā ar dzīvniekiem ir stipri vien niecīgas. Savukārt «www.daivings.lv» ūdenslīdēji, kas jūnijā nolaidīsies dziļākajā Latvijas ezerā Drīdzī, stāstīs par savu nodarbošanos un piedzīvojumiem. «Zinātnes kafejnīcā» viesosies arī jaunatklājēju raidījuma «Te!» veidotāji Marta Selecka un Gustavs Terzens.

Papildus pie LU galvenās ēkas tiks uzstādīts ģeoradars – aparatūra, kas skenē grunti, un «Zinātnes kafejnīcas» noslēgumā tiks noskaidrots, kas atrodas zemes dzīlēs zem Latvijas Universitātes galvenās ēkas.

«Zinātnes kafejnīcu» sezonas noslēguma pasākums LU Lielajā aulā 6. jūnijā sāksies plkst. 18.00. Vairāk par programmu var izlasīt LU mājaslapā, turpat pasākuma norises dienā varēs vērot arī «Zinātnes kafejnīcas» tiešraidi.