LILITAS BĒRZIŅAS BALVU saņems Liepājas teātra aktrise INESE KUČINSKA.

Inese Kučinska beigusi Liepājas teātra IV studiju un teātrī strādā kopš 1993. gada. 1993./1994. gada sezonā saņēmusi „Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada labākā jaunā aktrise par Annas lomu A. Kērtesa lugā „Atraitnes”, „Spēlmaņu nakts” balvai dažādās nominācijās izvirzīta vairākkārt.

„Paldies Dievam, ka mums ir tāda aktrise kā Inese Kučinska. Manuprāt, Inese ir viena no retajām aktrisēm Latvijā, par kuru var teikt: sieviete – māte, sieviete – aktrise, sieviete – draudzene, sieviete – visums. Un tā varētu turpināt vēl un vēl. Kāpēc retajām? Sievietei šajā profesijā ir ļoti grūti vienlaikus būt vadošai aktrisei, daudzbērnu mātei, burvīgai kolēģei utt. Lai to visu apvienotu, ir vajadzīgs milzīgs gribasspēks, izturība un stipri nervi. Inese ir brīnišķīgā formā, lai mēs varētu turpināt spēlēt mīlētājus. Inese ir Aktrise ar lielo burtu.” (Edgars Pujāts, aktieris)

„Plašas amplitūdas aktrise, ārkārtīgi uzticams, patīkams cilvēks, brīnišķīga un jutekliska sieviete, rūpīga māte, brīžam liekas, ka būtne no citas planētas, bet ne citplanētietis,” nosmej aktieris Egons Dombrovskis. „Kad viņa ir uz skatuves, viss vibrē... Un atliek vibrēt līdzi viņai.”

„Par Inesi es teiktu tā – meitene ar krampi. Apbrīnoju un lepojos ar viņu – četru bērnu māmiņu un brīnišķīgu aktrisi. Es Inesi pazīstu jau sen, gan kā kolēģi, gan kā partneri. Esmu bijusi viņai blakus vai klāt un redzējusi, kā acu priekšā izaug Aktrise – no kādas spilgti nospēlētas etīdes teātra studijā līdz vadošām lomām daudzās izrādēs. Inese ir godam pelnījusi šo balvu. Es viņai novēlu izturību (te noderēs viņas „trakās” jūras peldes ziemā) un daudz skaistu lomu.” (Aktrise Aina Karele – Ineses teātra krustmāte)

HARIJA LIEPIŅA BALVU saņems Jaunā Rīgas teātra aktieris KASPARS ZNOTIŅŠ. Kaspars Znotiņš Jaunajā Rīgas teātrī strādā kopš 1997.gada rudens. Šo gadu laikā Kaspars teātrī ir nospēlējis 48 lomas visdažādāko stilu un žanru izrādēs. Jau ar pirmajiem iestudējumiem viņa darbs ticis izcelts par spēju organiski pārvaldīt formu un perfektu aktiermeistarības tehniku. Kasparam izdodas ļoti personiski un cilvēciski smalki atklāt jebkura sava atveidotā varoņa iekšējo pasauli.

„Mūsdienās ir daudz labu aktieru, bet maz aktieru - personību. Kaspars Znotiņš ir viens no retajiem, kurš veidojas par aktieri - personību.” (Alvis Hermanis, režisors)

„Šī balva ir par nopietnu darbu savā profesijā, par attieksmi un par godu. Kasparam tā ir par Ziedoni. Radīt šādu lomu varēja tikai ļoti talantīgs cilvēks. Savukārt spēlēt Ziedoni katru vakaru, nezaudējot ne nieka no šī tēla emocionālā un intelektuālā spēka, var tikai ļoti profesionāls cilvēks. Kasparam ir abas šīs īpašības. Prieks strādāt kopā!” (Vilis Daudziņš, JRT aktieris)

Latvijas teātru autoritāte, nu jau mūžībā aizgājusī teātra rakstniece Lilija Dzene nenoliedza savas simpātijas pret Kasparu Znotiņu: „Mani viņš ārkārtīgi uzrunāja jau kā students diplomdarba izrādē "Uz kraujas rudzu laukā". Manī nostrādāja veca kritiķa prognoze. Paredzēju, ka viņam ir jābūt lielai vietai. Tas bija pilnīgi kaut kas savs. Ne jau vienmēr viņš ir tas labākais vai sliktākais, bet es nemaz necenšos analizēt. Man viņš ir garants. Viņam ir daudz ko teikt, un viņam vajadzētu ļaut runāt.”

HELĒNAS TANGIJEVAS-BIRZNIECES BALVU saņems baletdejotāja, pedagoģe un repetitore ZITA ERRS un LNO baleta premjers, pedagogs un repetitors GENĀDIJS GORBAŅOVS.

Zita Errs ir viena no 20. gadsimta 70.-90. gadu Latvijas Nacionālās operas primabalerīnām. Ar Rīgas baleta un Lielā Teātra baleta trupām viņa dejojusi uz desmitiem pasaules baleta teātru skatuvēm. Pie viņas labākajām lomām pieder princese Aurora „Apburtajā princesē”, šķelmīgā spāņu skaistule Kitrija „Donā Kihotā”, traģiskā Blondelēna „Skarmušā”, maigas, romantiskas smeldzes un koķeta lirisma pilnā Džuljeta, Žizele un Silfīda. Speciāli Zitai radīti tādi baleti kā „Kamēliju dāma” (Dž. Verdi mūzika Raimonda Paula sakārtojumā), Daces Aperānes „Edīte”, pirmais roka balets Rīgas baleta vēsturē „Ekspresija”.

Līdz 2005. gadam ir LNO baleta repetitore, viņas audzēkņu vidū ir LNO baleta galvenās balerīnas – Jūlija Gurviča, Rita Lukašēvica u.c.

"Zita Erss ir apbrīnojama māksliniece, kas apveltīta ar izcilām darba spējām, Dieva dotu mīlestību pret baletu, spilgtu dejas tehniku un īpašo spēju apburt publiku. Šīs kvalitātes ir visbūtiskākās liela baleta mākslinieka tapšanai un esmei. Lai arī Zitai nepiemita ideālas līnijas, bet viņas skatuviskā harisma un dejas prieks burtiski pirmajās piecās minūtēs paņēma publiku. Neaizmirstama ir viņas Žizele, Kitrija, Esmeralda un, protams, mūsu duets Janīnas Pankrates veltījumā mums - baletā "Kamēliju dāma"." (Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs)

„Zita Errs ir māksliniece, pedagoģe, kas zina, ko grib panākt, un vienmēr domā, analizē, cīnās un sasniedz to rezultātu, ko ir izsapņojusi.” (LNO pedagoģe, repetitore, Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas ieguvēja 2010. gadā - Sarmīte Jakse-Graudiņa)

Genādijs Gorbaņovs ir viens no izcilākajiem 20.gs. LNO baleta solistiem. Viņš ne tikai teicami pārvalda savas dejas mākslas tehniku, bet ir arī savdabīga personība, mākslinieks un skolotājs. Atzinību iekarojis arī ārpus Latvijas robežām – Francijā, Itālijā, Vācijā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Meksikā, Nikaragvā, Venecuēlā, Ēģiptē u.c. Šodien Genādijs savu skatuves pieredzi nodod tālāk jaunajiem baleta solistiem – Arturam Sokolovam, Viktoram Seiko, Zigmāram Kirilko u.c.

"Visu laiku tehniskākais baleta premjers Latvijā. Viņš spīdēja dažādos baleta konkursos. Šobrīd savu mākslu un zināšanas nodod jaunajiem. Genādijs Gorbaņovs savulaik izpildīja tādus lēcienus, kas dažiem mūsdienu dejotājiem šķiet neiespējami un neizpildāmi! Mākslinieks, kas mīl skatuvi un atdod tai visu. Neaizmirstama ir otrā mūsu baleta viesizrāžu tūre, kur divu mēnešu laikā Genādijs Gorbaņovs nodejoja 60 reizes prinča Zigfrīda lomu baletā "Gulbju ezers"." (Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs)

„Genādijs Gorbaņovs – tas ir mūsu „zelta fonds”, jo vēl šodien viņš ir uz skatuves. Viņš vienmēr bija partneris, uz kuru var paļauties par simts procentiem. Un arī pašlaik, strādājot kopā kā repetitoriem, mums ir laba un radoša sadarbība.” (LNO pedagoģe, repetitore, Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas ieguvēja 2010. gadā - Sarmīte Jakse-Graudiņa)

***

Lilitas Bērziņas balva pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 2007.g. - Baiba Broka, 2008.g. – Lilita Ozoliņa, 2009.g. - Ieva Puķe, bet pagājušajā, 2010. gadā - Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa.

Harija Liepiņa balva pirmo reizi tika pasniegta 2005. gadā, un to saņēmuši tādi aktieri kā Vilis Daudziņš (2006.g.), Rihards Rudāks (2007.g.), Uldis Anže (2008.g.), 2009.g.- Ģirts Ķesteris, bet 2010. gadā - Valmieras drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, bet 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.