Vērtējot krīzes pārdzīvošanu mākslinieku aprindās, Slava šorīt intervijā Latvijas radio sacīja: «Mākslinieks jau ir tā kā nezāle, viņš jau neiznīkst.»

Vienlaikus viņa atzina, ka krīze ir ietekmējusi tās jomas, kuras prasa lielāku materiālo ieguldījumu.

Vajadzīgi jauni muzeji

Zinātniece uzskata, ka Latvijā vajadzīgi jauni muzeji. «Man liekas, ka vispār

tik nožēlojamā situācijā kā Latvijas māksla nav pat visnabadzīgākajās zemēs.

Vajadzīga kaut viena normāla ēka, kur izstādīt un uzglabāt laikmetīgās mākslas darbus.

To var uzskatīt par nacionālas valsts prestiža jautājumu. «Kā var būt šodien viena nacionāla pašapzinīga valsts, ja tai nav sava muzeja, kurā tā var parādīt ne tikai pagātni, bet arī to, kas tai ir pašlaik?» Tas visā pasaulē ir tāds kultūras apziņas atskaites punkts.

Saņemts mutisks atbalsts

Par šo jautājumu arī runāts ar valsts pārvaldi, tostarp premjeru. Saņemts mutisks atbalsts, kas gan nav rezultējies finansēs. Labi, ka vismaz jautājums ir aktualizēts un radusies sapratne, ka šādai vietai ir jābūt.

Vajadzīgs mākslas vēstures izdevums

Muzejs nav vienīgais, kā māksliniekiem trūkst. «Otra lieta, kas ir šausmīgi samilzusi un neatrisināta, ir vienkāršas, bet akadēmiskas mākslas vēstures esamība Latvijā. Iedomājieties - 20 gadi ir pagājuši un latvieši nevar parādīt savu akadēmisku mākslas vēstures izdevumu. Un nevar parādīt tikai tāpēc, ka tam nav bijuši atvēlēti līdzekļi.»

Tās ir elementāras lietas, kas normālās kultūras sabiedrībās ir pašsaprotamas. Savukārt pie mums par katru šo lietu ir jācīnās.

Mākslinieku saimes attiecības ar tagadējo kultūras ministri var uzskatīt par haotiskām.