Nopietni darboties ar vīniem Ronalds sāka pirms diviem trim gadiem. «Sanāca tā, ka tuvi ģimenes cilvēki strādāja šajā jomā. Mani aicināja uz dažādām degustācijām, sāku izjust dažādas garšas, kļuva arvien interesantāk. Izlasīju vienu grāmatu, turpināju ar nākamo. Konkursā gan mani piespieda piedalīties,» viņš smaida.

«Man vēl ir daudz, kur augt un augt. Vienkārši esmu viens no tiem, kurš piedalās konkursos,» viņš saka un skaidro, ka nozarē ir daudz labu speciālistu, kuri konkursos nemaz nepiedalās.

Konkursi Ronaldam ļoti patīk.

Konkursi mani uztur labā formā.

Tajos nevar atslābt. Restorānā ne vienmēr visu dara pēc ideāliem standartiem, un tas arī nav vajadzīgs. Bet konkursos ir citādi – ar tiem saistīta arī ceļošana.»

Pirms diviem gadiem Ronalds uzvarēja Latvijas sommeljēru konkursā, bet pērn – Igaunijā. Sommeljēri ir darbinieki, kuri restorānā atbild par visu, kas ir ārpus virtuves, piemēram, kafiju, tēju, cigāriem, stiprajiem dzērieniem, saskaņu ar ēdieniem. Sommeljēra uzdevumos ir komunikācija ar restorāna apmeklētājiem, lai izskaidrotu visas nianses.

Jaunais vīrietis cer piedalīties konkursos arī šogad. Piemēram, pavasarī iecerēta dalība Latvijas čempionātā. «Ja vinnētu Latvijas čempionātā, tad brauktu uz Eiropas čempionātu Sanmarino. Nebūtu slikti,» Pētersons smaida.

Domā par vīnziņa izglītību

Lai uzlabotu savas zināšanas un prasmes, iecerēts iegūt nopietnāku izglītību šajā jomā. Latvijā to nav iespējams izdarīt. Tuvākās vīnziņu skolas ir Londonā un Austrijā. Arī Helsinkos, bet tā ir dārgāka.

«Vīnu, šampaniešu un stipro dzērienu pasaule ir milzīga. Reti kurā jomā var dabūt tik interesantu darbu. Pirmkārt, ikdienā es strādāju par viesmīli, kontaktējos ar cilvēkiem. Kādreizējais uzskats, ka viesmīlis nevar nopelnīt sev iztiku, ir maldīgs.

Labam viesmīlim maksā tīri labi.

Protams, ja viesmīlis labi pārzina savu profesiju. To novērtē arī darba devējs. Pie tam liels pluss ir pieeja dažādām degustācijām. Kā jau teicu – vīnu pasaule ir milzīga. Ja tevi tā ieinteresē, iespēju ir ļoti daudz. Tajā nav ne malas, ne gala - ņem, dzer, degustē, lasi. Latvijā vien ir simtiem domubiedru.»

Vai mākam baudīt vīnu?

Pētersons uzskata, ka Latvijā dzīvojošie māk baudīt vīnu. «Padomājiet, cik daudz vīna bāru, studiju un veikaliņu pēdējā laikā ir atvērušies. Tur tu neej paēst, bet gan uzkost un iedzert vīnu, pasēdēt ar draugiem, piemēram, vakarā pirms vai pēc teātra...

Domāju, ka vīnu kultūra nākotnē arvien attīstīsies.

Protams, mēs esam nedaudz atpalikuši no citiem, taču ir valstis, kurām esam priekšā.

Domāju, ka Latvijā viss iet tikai uz augšu,» viņš teic un norāda, ka dzērienu veikalos ir diezgan lielas vīnu nodaļas. Arī lielveikalos vīniem atvēlēti milzīgi plaukti.

Līdz ar to Ronalds vīnziņu profesijai Latvijā redz labu perspektīvu: «Domāju, ka tā noteikti ir perspektīva. Ar laiku cilvēki arvien mazāk gatavos mājās un dosies vakaros uz restorāniem un publiskajām ēdamvietām. Tās kļūs arvien populārākas. Iziešana no mājām vakaros būs arvien iecienītāka.

Aizbraucot uz Norvēģiju vai Zviedriju, šķiet, ka viņi vispār negatavo mājās – visas vietas ir pilnas, cilvēki čalo, sēž, bauda.» Līdzīgi arī Rīgā – labās vietas ir cilvēku pārpilnas.

«Man šķiet, ka mēs pēc krīzes esam tomēr atkopušies.

Cilvēki iziet no mājām arvien biežāk.

Viņi ir gatavi iztērēt savu kapeiciņu, lai pasēdētu jaukā vietā, noķertu gaisotni, satiktos ar citiem cilvēkiem.»

Kultūra uzlabojas ne tikai dzeršanas jomā

Vīnzinis redz uzlabojumus arī tajā ziņā, ka ļaudis arvien biežāk laicīgi rezervē galdiņus. «Nav taču grūti pirms tam piezvanīt un rezervēt galdiņu. Tādā veidā tu vismaz dabū labāko galdiņu, pat ja ir tukšāks. Nekad nav jāsēž pie tualetes,» viņš pajoko.

Lai arī vīnziņiem nākotnē Latvijā iespējamas labas attīstības iespējas, Ronalds norāda uz kādu likumdošanas caurumu -

profesiju klasifikatorā vīnzinis nav iekļauts vispār.

Tas apgrūtina arī topošo vīnziņu dzīvi, piemēram, kāds paziņa vēlējās saņemt kredītu, lai iegūtu vīnziņa profesiju Londonā, taču tas nebija iespējams, jo Latvijā vīnzinis nav oficiāla profesija.

Tas ir brīvs darba lauks Latvijas Vīnziņu asociācijai.