Festivālā, kas šogad bija veltīts Baltijas valstu teātrim, līdzās JRT izrādei «Otello» viesojās arī Ģertrūdes ielas teātris, Oskara Koršunova teātris no Lietuvas un «NO99» no Igaunijas. Izrādei «Otello» tā bija pirmā viesizrāde ārpus Latvijas. Savukārt režisore Ķimele vadīja meistarklases par Viljama Šekspīra darbiem režijas studentiem.

Skatītāji izrādi «Otello» uzņēma ar stāvovācijām, bet pēc izrādes iesaistījās interesantā diskusijā ar režisori un aktieriem. Ķimele, kura no Permas devusies uz Maskavu, lai piedalītos Konstantīnam Staņislavskim veltītajā Maskavas Dailes teātra festivālā, un Rīgā atgriezīsies 22.oktobrī, stāsta: «Permā mūs uzņēma silti, festivāls bija teicami organizēts un mēs jutāmies gaidīti un aprūpēti. Arī izrāde skatītājiem ļoti patika, apspriešanā kolēģi izteica komplimentus, īpaši sajūsminoties par Otello un Dezdemonu jeb Andri Keišu un Janu Čivželi. Kāds angļu režisors sacīja, ka pēc mūsu izrādes jūtas lepns par Šekspīru un sevi, par to, ka ir piederīgs Anglijai.»

Festivālā viesojās arī teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, kura pēc «Otello» izrādes vadīja radošās grupas diskusiju ar skatītājiem. «Festivāls «Režijas telpa» sastāv no divām daļām: viena no tām bija jauno režisoru konkursa darbi par Šekspīra tēmām, kur Latviju pārstāvēja Arnita Jaunzeme. Šekspīrs izrādījās kopsaucējs arī festivāla izrādēm. «Otello» tika sveikts ar ovācijām, un visvairāk skatītājus pārsteidza tas, ka, neraugoties uz jau krietni ilgi sastopamo uzskatu, ka «Otello» nevajag iestudēt burtiski un titullomas atveidotāju - smērēt melnu, JRT atgriešanās pie arhaiskās izpratnes izrādās tik dzīva, iedarbīga un mūsdienīga,» viņa norādīja.

Savukārt festivāla dalībnieks, režijas students Dmitrijs Petrenko bilda, ka tā bija ļoti interesanta pieredze - gan meistarklases, gan izrādes ar diskusijām, kas parādīja, cik dažāds ir teātris, tā virzieni, izpratnes, skolas un kā tas ietekmē domāšanu.

«Tur tika runāts nevis par to, vai izrāde ir laba vai slikta, bet vai tā vispār drīkst iestudēt teātri. Piemēram, «Otello» noteikti bija spilgtākā izrāde šajā festivālā, kurā apvienots psiholoģisks teātris ar spēles teātri, un par to arī bija vismazāk diskusiju, jo izrāde patika visiem - gan viena, gan otra virziena piekritējiem. Savukārt par Ģertrūdes ielas teātra izrādi «Svētceļnieks» bija karstas un ilgas debates, vai tā vispār drīkst. Ķimele, kas vadīja šo diskusiju, lieliski noformulēja, ka cilvēki vienkārši ir pieraduši pie citas formas un teātra valodas,» izteicās Petrenko.

JRT festivālā un forumā «Režijas telpa» viesojās jau otro reizi - nedalītu skatītāju atzinību JRT ieguva 2010.gadā ar režisora Alvja Hermaņa izrādi «Soņa».

Savukārt šonedēļ, 20. un 21. oktobrī, JRT ar Hermaņa iestudēto izrādi «Soņa» dosies uz Šveices pilsētu Lugano, lai piedalītos 21.starptautiskajā festivālā «FIT».

Festivāls piedāvā izcilu mūsdienu pasaules teātra režisoru darbus un arī jauno mākslinieku pēdējos veikumus. Šogad festivāla īpašie viesi būs Hermanis ar izrādi «Soņa», horeogrāfs, režisors un rakstnieks Jans Fabre ar izrādi «Drugs Kept Me Alive», kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2012.gada maijā Mariborā, un Emma Dante ar «Jauno Derību» triloģijā «La trilogia degli occhiali».