«Globāli runājot, es teiktu, ka tas būs stāsts par cilvēku dzīvi – par sapņiem, par dzīves realitāti, par solījumiem, ko kādam esam devuši, par korekcijām, ko dzīve ievieš solījumos... Protams, par mājām. Par mūsdienu nežēlīgo pasauli. Par to, ka kaut kāda neapdomīga soļa rezultātā mēs varam zaudēt pašu dārgāko – mājas. Vai arī par to, ka cilvēks saņemas un cīnās – kā, piemēram, mana varone Jasmīne,» stāsta Līga Zeļģe, kurai šī sezona sākusies ar galveno lomu latviešu dramaturģijas darbā. «Paldies, ka Valters šo lomu uzticēja man!» priecājas aktrise.

Pirmoreiz izlasot Ingas Ābeles lugu, viņai šķitis, ka vismaz divas lugā aprakstītās situācijas ir zināmas – ka cilvēki, neapdomīgi cerot uz labāku dzīvi, ņēmuši kredītus un pēc tam, kad nelaime jau klauvē pie durvīm, vairs nav tik apķērīgi, lai tiktu galā ar situāciju. «Jo tie, no kā viņi kredītus ir ņēmuši, ir daudz gudrāki par viņiem,» viņa klusi nosaka.

Pamācības no skatuves neskanēs

Līgu neuztrauc doma, ka daudziem skatītājiem varētu likties – ārprāts, šī ir izrāde par mūsu dzīvi! «Tas taču mūs interesē – kā cilvēki reālos apstākļos tiek galā ar lietām! Šādas lietas gana daudz taču ir redzamas gan kino, gan teātrī.

Vienīgi ceru, ka cilvēki dzīvē nepieļaus tādas kļūdas kā mana varone,»

teic aktrise, piebilstot, ka tas jau būtu daudz! «Bet tas nebūs variants, ka mēs pamācoši kratīsim ar pirkstu – sak, tā nedari! Katrs lai saprot tā, kā saprot,» uzsver Līga.

Savukārt par savu varoni Jasmīni aktrise pārliecinoši teic – viņa cīnās un dara to līdz pēdējam: «Pat tad, kad Jasmīne ir nospiesta zemē un šķiet – viņai būtu jāsabrūk -, viņa tomēr vēl cīnās. Un tas man ļoti viņā patīk.»

Vai aktrise kādreiz ir bijusi spiesta cīnīties par savām mājām? «Mani radi ir, es pati - nē. Un paldies Dievam, ka tā! Mūsu dzimta turas kopā, un turam kopā arī mūsu dzimtas mājas Cēsīs, jo mums tas ir svarīgi. Dzimtā ir spēks, un es jūtos kā īsta latviete!» Līga ar lepnumu saka.

Pārī ar kursabiedru

Līga neslēpj, ka priecājas par iespēju strādāt pie «Jasmīna» iestudējuma kopā ar saviem lieliskajiem kolēģiem un režisoru Valteru Sīli.

«Viņš ir tik gudrs, un vienmēr ir interesanti ar viņu sarunāties un diskutēt. Šajā iestudējumā man atkal ir iespēja satikties ar dramaturģi Ingu Ābeli, kura ir reāls mūsu mēģinājumu fans. Un man ir tik brīnišķīgi partneri! Beidzot pa ilgiem laikiem varu sastrādāties ar kursabiedru Gundaru Grasbergu, kurš bija mans regulārais «pāris» kursa laikā. Teātrī mūs šķīra, un tagad, pēc septiņiem gadiem, mums atkal ir iespēja spēlēt pāri,» to stāstot, Līga gluži vai staro, un tikpat siltus vārdus velta saviem pārējiem skatuves partneriem: Inārai Sluckai, kas spēlē viņas māti un Astrīdai Kairišai, kas spēlē vecmāmiņu. «Ar viņām sastrādāties ir ārkārtīgi interesanti un vērtīgi! Turklāt spēlēšu nākamajā iestudējumā, kam režisore būs Ināra Slucka,» par nākotnes plāniem saka Līga.

«Izrādes stāsts ir vienkāršs un svarīgs: par mājām, par cilvēkiem, par mīlestību, par godu un cieņu, par attiecībām ģimenē. It kā tās ir tādas vienkāršas lietas Manai varonei ir teksts: «Tu esi mans liktenis. Cik banāli, vai ne?» Bet tas, kas notiek, nekad nav banāls. Arī, runājot par dzīvi un ietērpjot to vārdos, liekas – cik tas ir banāli. Taču, ieskatoties dziļāk, nekas nav banāls,» Līga filozofē.

Viņa arīdzan potenciālajiem skatītājiem atklāj, ka izrādei būs trīs cēlieni. «Kā Valters saka: viņam patīk lielas formas darbi un viņš vairs nespēj iekļauties īsākā laikā,» smejas aktrise, uzsverot – darbs pie izrādes prasījis mežonīgu spēku un dažkārt šķitis, ka mēģinājumu process jau ir pie neprāta robežas: dažkārt sanācis spēlēt astoņas stundas pēc kārtas ar pusstundas pauzi pa vidu. «Bet – mēs degam par mūsu darbu! Mēs mīlam šo darbu.»

Protams, aktieriem esot mazliet bail pirms pirmizrādes, jo darbs ir grūts, īpaši pirmais cēliens, kurā notiek lugas ekspozīcija: «Visas kaislības norisināsies trešajā cēlienā. Mūsu uzdevums ir to visu aizvest līdz finālam, kas tiešām būs skaists... » aktrise nedaudz paver gaidāmās izrādes priekškaru.

Laiks arī leļļu kaislībām

Un tomēr, spītējot aizņemtībai teātrī, Līga Zeļģe atrod laiku vēl kādam lielākam projektam – Latvijas TV raidījumam «Kas te? Es te!», kur viņa katru sestdienas rītu iejūtas lupatu lelles Lupes tēlā.

«Mēs kopā esam jau piekto gadu un laikam novecosim kā lelles,» smejas Līga un turpina: «Nu, kur vēl burvīgākus kolēģus! Mēs lieliski sastrādājamies gan ar animatoru Dzintaru Krūmiņu - ļoti radošu personību, gan LNO solistu Jāni Apeini. Turklāt mums abiem ir ļoti skarba humora izjūta, tāpēc dzirksteles šķīst un leļļu kaislības iet pa gaisu! Iedomājieties, kas notiek, kad Nacionālais teātris un Nacionālā opera tiek ieģērbti leļļu kostīmos...»

Līgas pašas meitiņai - četrus gadus vecajai Tijai Mētrai - gan raidījums, kurā piedalās mamma, sevišķi nepatīkot. «Taču, aizejot uz dārziņu, viņa lepni saka: mana mamma ir Lupe!» aktrise smaida un atklāj, ka šim raidījumam izveidojies ļoti liels fanu pulks, kas esot ļoti patīkams fakts. «Taču labākais ir tas, ka mani neatpazīst kā lelli. Ja nu vienīgi kādreiz kādam bērnam šķiet, ka viņš ir dzirdējis manu balsi... Es arī negribētu, ka vecāki saviem bērniem saka: paskaties, tā aktrise ir lelle.

Mana Lupe dzīvo kartona kastē, un man ar to nav nekāda sakara.

Es negribu graut ilūzijas un negribu, ka visur piemetina manu vārdu.»

Tiesa, pašlaik Līgai daudzo darbu dēļ ir grūti ar pārējiem kolēģiem saskaņot jauno raidījumu filmēšanu, taču viņa teic - šī problēma noteikti ir atrisināma! «Ne velti es smejos, ka visu dzīvē var izdarīt un visu pagūt, ja ir laba plānošana. Nav jau tā, ka nebūtu laika - tas vispār ir absurds jēdziens. Nozīme ir tam, kam mēs šo laiku veltām.»

Sarunas nobeigumā aktrise vēl uzsver: «Mani kolēģi Gundars Grasbergs un Astrīda Kairiša ir pārdaugavieši, un es pati ļoti gribētu dzīvot Pārdaugavā! Mans sapnis ir māja Pārdaugavā... Kādā no skaistajām, vecajām ieliņām. Tikai pagaidām tas ir nepiepildīts sapnis, jo par šiem īpašumiem prasa astronomiskas summas. Tas man šķiet jocīgi: ka stāv tukšas mājas ar izdauzītiem logiem tā vietā, lai mājā būtu dzīvība...»