Izvilkta lugas esence

Izdzirdot jautājumu, vai tiešām Hamlets ir ikviena aktiera sapņu loma, Kaspars Zvīgulis sirsnīgi smejas, tad jau nopietnākā tonī teic: «Man par to grūti spriest, bet katrā ziņā darbs pie šīs lomas bija interesants. Vai tā ir sapņu vai nesapņu loma... Nezinu, bet šī izrāde un Hamleta tēls ir Reiņa Suhanova piedāvātā interpretācija - izvilkums no Šekspīra lugas. Būtībā loma kā loma.»

Izrādē, kas ir visu triju tās dalībnieku - režisora Reiņa Suhanova un aktieru Normunda Laizāna un Kaspara Zvīguļa - interpretācija par pasaulslaveno lugu, saglabāti klasiskie Šekspīra teksti, kam dažās vietās nedaudz mainīta vārdu secība, lai viss izklausītos un veidotos loģiskāk.

«Bet Šekspīrs tas būs noteikti. Mēs tikai esam izvilkuši ārā to esenci, ko gribēja Reinis.

Taču skaidrs, ka zeķubikses mums nebūs. Jo galu galā Hamlets - dāņu princis - jau bija normāls cilvēks.»

«Man liekas, ka Šekspīra tekstā esam atraduši baigo garšu, tikai pāris vietās aizejam no oriģināla. Mēģinām saprast un «atkost» Šekspīru šodienā. Mūsu Hamlets ir ļoti cilvēcisks, tāds apaļīgs un uzvalkā, taču runājam par lielajām lietām, šekspīriskais uzstādījums paliek,» vēl piebilst Zvīgulis.

«Atnācāt? Nu tad skatieties!»

Vai, neatklājot visus smalkumus, iespējams izstāstīt, ko katrs no izrādē iesaistītajiem diviem aktieriem spēlēs? «Neatklājot ir grūti izstāstīt,» smej Kaspars, atzīstot, ka viņa kolēģim Normundam Laizānam uzticētas vairākas lomas: Hamleta tēvs, Hamleta māte, arī aktieris. «Mūsu traktējumā viņš būs arī Norvēģijas kroņprincis Fortinbrass, kurš vienkārši izmanto situāciju, jo zina, kāds Hamlets ir, un tieši tādēļ, vienkārši izsakoties, viņu čakarē,» Zvīgulis raksturo sava kolēģa lomu, gan vēlreiz uzsverot - tas viss notiek tikai it kā, un tā ir tikai izrādes veidotāju interpretācija.

Taujāts par lugas darbības norises laiku un vietu, Kaspars uz brīdi aizdomājas, tad saka: «Pārcelts nekur nekas nav. Reālā darbība notiek reālā laikā; tā ir tā pusotra stunda, kuras laikā risinās visi notikumi. Telpā esam mēs un arī skatītāji, kas sanākuši. Ak atnācāt skatīties?

Nu, tad viņiem arī jārēķinās, ka izrāde sākas ar Hamleta tēva bēru skatu...»

Tiesa, divas lietas arī jaunajā izrādē būs neiztrūkstošas: galvaskauss un slavenais Hamleta monologs ar jautājumu «Būt vai nebūt?» «Taču Hamleta monologs nebūs par lielajiem jautājumiem, kā to ierasts taisīt; vienkārši šajā brīdī mēs nonākam situācijā, kad ir jāprasa - būt vai nebūt? Kā citādi lai to cilvēcību saglabā? Jo, kā jau teicu: Hamlets ir ļoti dzīvs un ļoti cilvēcīgs. Tas viss notiek tagad. Tāpēc arī tā vide mums nav noteikta laikā vai telpā, un to arī uzsver scenogrāfija.»

Kad aktierim jautāju, kāds, viņaprāt, ir jaunās izrādes «mesidžs» jeb vēstījums, Kaspars bez šaubīšanās saka: «Parādīt, ka Hamlets bija vienkārši cilvēks. Arī to, ka ar mums visiem manipulē - vai nu mēs to apzināmies vai neapzināmies, ka mēs tiekam pakļauti kaut kādām situācijām, kurās dzīvojam un eksistējam, katrs pa savam cīnāmies.

Hamlets jau bija līdzīgā situācijā, tikai droši vien to neapzinājās.

Un tomēr viņam bija jautājums: iet risināt tās problēmas, nerisināt, ko darīt?»