Vai telpa ir politiska? Vai Rīgā visiem ir tiesības uz pilsētu? Vai māksla var būt agresīva? Vai tā provocē laikmetīgās mākslas kanonus vai arī sociālos? Vai intervencēm pilsētvidē ir gleznas raksturlielumi?

Laikmetīgās mākslas uzdevums ir parādīt lietas un situācijas citādā kontekstā, neatkarīgi no apmaksātās kultūrpolitikas. Mākslinieki Ivars Grāvlejs un Petra Petileta izstādē «Rīga», kas Rīgas Mākslas telpas INTRO zālē būs skatāma no 28. aprīļa, rosinās skatīties uz Rīgu atvērtākām acīm.

Izstādes «Rīga» koncepcijas pamats ir autobiogrāfisks.

Ivaru Grāvleju un Petru Petiletu iedvesmoja Rīgā nodzīvots gads, pēc kura viņi Rīgu pameta

un nosprieda, ka turpmāk ir vērts šeit ik pa laikam pavadīt Skaistus Brīžus, lai nodotos valdošajai depresijai.

Izstādē «Rīga» būs redzamas fotogrāfijas, objekti, gleznas, video un māksliniecisko intervenču dokumentācijas. Ar īpašu scenogrāfiju un kontrasta principu iecerēts parādīt Rīgas pilsētas mentalitāti. Izstāžu zāle tiks sadalīta divās daļās – priekštelpa simbolizēs Rīgas fasādi, bet telpa aiz sienas – Rīgas pagalma pusi.

«Pagalmā» izstādīto darbu uzdevums ir pievērst uzmanību perifērijām un marginālām situācijām. Savukārt fasādes funkcija ir imitēt reprezentablu priekšstatu par Rīgu,

iekļaujot popkultūras elementus un eiropeiskās standartizācijas aspektus,

vienlaikus uzsverot saturisko virspusīgumu.

Ivars Grāvlejs (1979) un Petra Petileta (1978) dzīvo un strādā Prāgā, kur Ivars ir ieguvis maģistra grādu Prāgas Izpildītājmākslu akadēmijas Filmu un TV skolas Fotogrāfijas katedrā (FAMU, 2007), bet Petra – Prāgas Mākslas akadēmijā, studējot glezniecību, jaunos medijus un vizuālo komunikāciju (AVU, 2005). Abi mākslinieki piedalās daudzos projektos un veido soloizstādes.

Ivars Grāvlejs patlaban piedalās Varšavas Modernās mākslas muzeja izstādē «Angry Birds», kas rāda divdesmit jaunos un sociāli aktīvos māksliniekus.

Izstāde skatāma līdz 27. maijam.