Andrejs Makins dzimis 1957.gadā Krasnojarskā, jau mazotnē apguvis franču valodu un aizrāvies ar franču literatūru. Maskavā studējis filoloģiju un aizstāvējis doktora disertāciju par mūsdienu franču romānu. Strādājis par literatūras un filosofijas pasniedzēju Novgorodas universitātē un rakstījis žurnālam Иностранная литература. 1987. gadā Makins devās uz Franciju, kur lūdza politisko patvērumu un pievērsās rakstniecībai. Sākotnēji izdevēji manuksriptus noraidīja, līdz 1990. gadā Makinam izdevās publicēt grāmatu "Fille d''un héros de l''Union soviétique" (Padomju Savienības Varoņa meita), uzdodot to par tulkotu no krievu valodas.

Kopš 1990. gadu sākuma publicējis 11 romānus, apliecinādams sevi kā vienu no spilgtākajiem mūsdienu franču autoriem.

Plašu lasītāju un kritiķu atzinību rakstnieks izpelnījies ar autobiogrāfisko romānu "Franču testaments", kam 1995. gadā piešķirtas divas prestižākās Francijas literatūras balvas ― Prix Goncourt un Prix Médicis, kā arī Goncourt des lycéens ― un kas šodien tulkots vairāk nekā 30 valodās.

«Andrejs Makins ir radījis šedevru (mēs parasti ļoti skopi lietojam šo vārdu). Viņš to ir uzrakstījis mūsu valodā, kurā šoreiz ne miņas no «vārdu žonglieru» tukšajiem centieniem. Tas ir prozas brīnums, mulsinoša mūzika, it kā Čehovs būtu rakstījis franciski.» Fabriss Geņo