Latviešu komikss jautru un satraucošu notikumu cienītājiem – pasaka par zēnu, kuru atrada skābos kāpostos. Kā rakstniece dabūja pierē punu, vecāmāte pieveica biļešu kontrolierus, krokodils aprija papildporciju, divi basketbola tiesneši noģība, operas orķestrī sākās zemestrīce, visi bučojās un kaķis skatījās televizoru.
Sākumā neviens nezina, vai beigas būs laimīgas...
Izdevniecība "liels un mazs" sagatavojusi jaunākā skolas vecuma bērniem īstu latviešu komiksu – Ineses Zanderes pasaku "Pingus Posta piedzīvojumi", ko uzzīmējis mākslinieks Kristiāns Šics.
Posta dzimšanas diena Rīgas Centrāltirgū piektdien, 3. februārī, pulksten 12.00 Inese Zandere un Kristiāns Šics ar savu jauno grāmatu vispirms apmeklēs leģendāro Pingus Posta piedzimšanas vietu - Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonu, lai nofotografētos pie mucas, kurā atrada zēnu. Autori uzdāvinās grāmatu visām skābo kāpostu pārdevējām, pateicoties par viņu ieguldījumu Posta tēla radīšanā. Televīzijas zvaigzne Gints Grūbe un grāmatas par Centrāltirgu autors Ēriks Hānbergs vadīs iepirkšanās akciju ”Meklē viņu mucā”. Akcijas dalībnieki – Posta krustmāšu un krusttēvu grupa - pacels skābo kāpostu sulas glāzes uz sava krustdēla veselību.
"Pingus Posta piedzīvojumi" Pasakas astoņi piedzīvojumi stāsta par zēnu, kas, līdzīgi daudziem bērniem, atrasts kāpostos – vismaz tā apgalvo viņa māte. Taču ne jau dobē, bet gan – skābos kāpostos. Skābs un bēdīgs ir pat viņa vārds. Viņam jātiek galā ar neveiksminieka likteni, kas uz katra soļa sagatavojis lamatas. Pat nejaušam Pingus Posta gaitu vērotājam – un tieši tāda ir rakstniece, kas stāsta ”dokumentāli”, tikai ”savām acīm redzēto” – tiek pa zilumam un punam no Pingum Postam paredzētajām neveiksmēm. Sižetiski spraigās, anekdotiskās Pingus dzīves ainas mākslinieka Kristiana Šica asprātīgajā vizualizācijā iegūst jaunas paradoksālas un negaidītas sakarības.
Pingus dzīve nenotiek anonīmā vai gluži izdomātā vidē, viņš ir piedzimis deviņdesmito gadu sākuma Rīgā. Šīs pasakas spēles noteikums ir dokumentalitāte. Pieaugušajiem tā atsauc atmiņā jau piemirstas agrāko gadu reālijas, sazīmējami arī daži prototipi un raksturīgas situācijas. Grāmatā ieraugāmas dažādas Rīgas vietas: Centrāltirgus, Nacionālās operas skatītāju zāle, Zooloģiskais dārzs, Daugavas sporta nams, Latvijas televīzija Zaķusalā, parādās Latvijā pazīstamas personas. Tomēr šī realitāte brīvi savijas ar fantāziju un populāriem šovbiznesa tēliem. Mazais latviešu neveiksminieks nonāk gluži arhetipiskās situācijās, kas pazīstamas visas pasaules neveiksminiekiem.
Pingus Posts tomēr nav viens savā šķietami bezcerīgajā cīņā ar likteni. Izšķirīgā mirklī viņam palīgā vienmēr ierodas vecāmāte – diezgan noslēpumaina būtne ar neparastu somu, kurā allaž atrodas mazdēla glābšanai nepieciešamais. Kautrīgais, labsirdīgais puika par spīti visām nepatikšanām nezaudē optimistisku pasaules uztveri un rīcības loģiku, līdz pienāk laimīgās beigas ar princeses buču televīzijas kameru priekšā, likteņa tvēriens atlaižas un mazais, izturīgais latvietis nostājas uz jaunas dzīves sliekšņa. Tajā viņa vārds būs – Ingus Kāposts.
– Jā, tas ir Pingus Posts, nav ne mazāko šaubu, – teica resnai mucai līdzīgā sieva ar skābo seju. – Viņš ir klāt. Nekāda glābiņa. Kā viesuļvētra un zemestrīce. Viss juks un bruks, kauks policijas sirēnas, skanēs vaimanas un kaimiņu lamas.
– Tomēr viņš nebūs slikts zēns, piebilda tirgussieva ar bietes seju un pacilāja sarkano krūzīti. – Viņš nevēlēs nevienam ļauna, kaunēsies par saviem briesmu darbiem, tos nožēlodams, bieži sarks un slaucīs rūgtas asaras.
– Nebēdājiet, būs jau labi, – vidū iespraucās mazā diļļu sieviņa. – Mūža divpadsmitajā pavasarī viņu noskūpstīs mīļa meitene un visām nelaimēm būs gals.
– Ja vien viņš dzīvs un vesels sagaidīs to pavasari, – atcirta resnā kāpostmuca, un visas trīs pazuda kā nebijušas. (Fragments no grāmatas „Pingus Posta piedzīvojumi” 1. nodaļas Pingus Posta izcelšanās)
Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Arctic Paper.