* Kaspars Podnieks par personālizstādi „Neparasta vieta” VKN galerijā Spīķeros (15.janvāris – 7.februāris).

Nominācijas pamatojums: „Pārliecinošs darbs par identitāti, par piederību un piederēšanu, par „savu vietu” pasaulē: melnbaltajās fotogrāfijās un videodarbos mākslinieka tēls apliecina savu klātbūtni, savu esamību tieši šeit un nekur citur, savu iederēšanos un piederību konkrētajai vietai. „Lauki” – lai kādas konotācijas arī neradītu šis apzīmējums, šajā darbā nav līdzjūtību izraisošās bēdu ielejas, kādu to jau esam ieraduši skatīt mākslā. Drīzāk – jauna tipa lepnums,” darba nozīmību raksturo Alise Tīfentāle.

„Podnieks ir savas vietas iedvesmots. Lielākā daļa autora darbu saistīti ar viņa dzimto vietu – Drustiem, ar lauku vidi un vērtībām tajā. Vienmēr ir pārliecinājusi Kaspara spēja mūsdienīgā mākslas valodā runāt par ļoti vienkāršām un pamatīgām patiesībām, par dabu un būšanu tajā. Izstādē „Neparasta vieta” bija skatāmas vairākas fotogrāfijas un video, kur redzams pats mākslinieks vienkārši stāvam gaisā, levitējam virs dažādām vietām dzimto māju apkaimē. Savā lakonismā darbs izraisa pārdomas par esību, par būšanu vietā un nākšanu no vietas. Autoram ir izdevies puspateikt domu, atstājot skatītājam telpu iztēlei. Humors un nopietnība, it kā elegants triks ar konstrukciju, uz kuras balansē Podnieks, tik daudz ko izsaka par cilvēka pūlēm un progresu. Manuprāt, šis ir viens no veiksmīgākajiem mākslinieka projektiem,” papildina Raitis Šmits.

* Dace Džeriņa par izstādi „Dārgumu telpa” VKN galerijā Spīķeros (20.marts – 11.aprīlis).

Nominācijas pamatojums: „Daces Džeriņas izstādē „Dārgumu telpa” eksponētie trīs mākslas darbi vienotā ekspozīcijā izceļ lietu nozīmi un to īpašās faktūras, akcentējot telpu kā dimensiju, kur noris cilvēka un priekšmetu kopīgā būšana. Videodarbs „Laimīgā zeme” ir stāsts (bez vārdiem) par jaunu sievieti, kas pamestā lauku mājā izmēž, izmazgā, saved kārtībā, pilnībā izmaina vienu istabu, lai varētu tajā dzīvot. Lēna, pamatīga, neatlaidīga, jēgpilna darbība piepilda filmas domtelpu. Piedrazotā teritorija pārvēršas harmoniskā holandiešu klusajā dabā. Filmas vērtība ir tās reālismā, skaidrā vēstījumā un bez skaļiem manifestiem panāktajā sajūtā – sakārtoties ārēji un iekšēji,“ izvēli pamato Elita Ansone.

* Anda Lāce par izstādi „Neizdibināmās takas” galerijā 21 (6.marts – 10.aprīlis).

Nominācijas pamatojums: „Andas Lāces jaunākā izstāde apliecina, ka māksliniecei veidojas sava zīmju sistēma, sava gleznieciski plastiskā valoda. Izstādi veido cilvēku dzīves stāsti, kas atveidoti īpašam mākslas komiksam līdzīgā formātā. Šie „stopkadri” (gan lielas gleznas, gan pavisam maziņas miniatūras, kuras jāapskata ar palielināmā stikla palīdzību) rada dinamikas, kustības efektu. Darbi telpā dzīvo, attēloto cilvēku figūras „lec” pa galerijas sienām. Tie ir stāsti par virzību un nepakļaušanos. Andas Lāces māksla šķiet pievilcīga arī tāpēc, ka tā ir izaicinoši nekomerciāla, bet savā būtībā – ļoti humāna,” izvēli skaidro Jegors Jerohomovičs.

* Edvards Grūbe par personālizstādi „Gleznas 1963 – 2010” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (5.februāris – 14.marts).

Nominācijas pamatojums: „Vērienīgākā un spožākā glezniecības izstāde pēdējo gadu laikā. Apliecinājums glezniecisko vērtību neizsmeļamībai un nepārtrauktai mākslinieka jaunradei daudzu gadu garumā. Pārsteidzošs iepriecinājums visdažādāko paaudžu un līmeņu skatītājiem,” uzskata Laima Slava. 

Purvīša balvas eksperti 2009 / 2010

Purvīša balvas septiņu ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā  mākslas muzeja 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kulturas centra RIXC dibinātājs Raitis Šmits, mākslas kritiķe, žurnāla Foto Kvartāls galvenā redaktore Alise Tīfentāle, laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa tiekas un izvirza nominantus balvai reizi ceturksnī. 

Purvīša balva tika iedibināta 2008.gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kas dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Pirmo Purvīša balvu 2009.gada 11.februārī saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”.